Vecāku pienākums ir audzināt bērnu pēc vislabākās sirdsapziņas, iemācīt
tam pastāvību, mērķtiecību un palīdzēt iekļauties sabiedrībā, Ja vecāku
audzināšana nedod cerētos rezultātus, piemēram, bērns ir niķīgs,
raudulīgs vai agresīvs, par to nav jākaunas, bet gan jāvaicā pēc padoma.
Bērns iepazīst un apgūst pasauli jau no mazotnes
Sabiedrībā
valda nepareizs uzskats, ka bērns sāk mācīties tikai uzsākot skolas
gaitas. Taču zināšanas tiek apgūtas krietni agrāk – jau no pirmajiem
dzīvas gadiem, iepazīstot lietas, ko pieaugušie vairs nepamana – dīvānu,
grīdu, apģērbu, grāmatu, u.c. Vēl līdz skolai mazulis ir ieguvis tik
daudz informācijas, cik iespējams vairs neiegūs nekad savā dzīvē.
Vecākiem būtiski atcerēties, ka zināšanas bērnam ir jāsniedz tādā tempā,
kādā viņš tās spēj apgūt. Katrs bērns ir atšķirīgs un tikpat atšķirīgam
jābūt arī mācību apjomam. Taču nereti vecāki savus bērnus mīl tik ļoti
un vēl viņiem lielus panākumus dzīvē, ka mazuļi tiek pārāk noslogoti. Tā
skrienot pēc panākumiem un vecāku vēlmju piepildījumu, bērnos zūd
dzīvesprieks.
Bērna nākotne un „pareiza audzināšana”
Pareiza
audzināšana padara bērnu inteliģentu – māca patstāvīgi iegūt
nepieciešamās zināšanas, pielietot tās savās interesēs un priecāties par
dzīvi. Saprātīga audzināšana vai tās trūkums, ietekmēs to, kādu ceļu
bērns izvēlēsies dzīves laikā un kādas būs viņa vērtības. Bērna
audzināšanā nedrīkst pielietot pēriena vai kliegšanas metodes. Saņemot
šādu soda veidu bērns sāk uztraukties, viņa rodas bailes, kas savukārt
kavē bērna domāšanu un attīstību.
