Alūksnes novada pašvaldībā ir mainīta kārtība, kā dalīt atsavināšanas procesā iegūtos līdzekļus starp novada administratīvajām teritorijām. Līdz šim 90 procentus no īpašuma pārdošanā iegūtās summas saņēma konkrētā administratīvā teritorija, kam īpašums piederēja, bet turpmāk visi līdzekļi tiks ieskaitīti Alūksnes novada domes budžetā.
Esošā kārtība paredzēja, ka 10 procenti finansējuma palika novada domes budžetā, tostarp atsavināšanas procesa organizēšanai, bet 90 procentus finansējuma no īpašuma pārdošanas sev aktuālām vajadzībām varēja tērēt teritorija, kas īpašumu pārdeva. Turpmāk visu atlikušo naudas summu novirzīs Alūksnes novada kopīgo funkciju veikšanai. Savukārt iegūtos naudas līdzekļus konkrētas funkcijas veikšanai izdalīs ar atsevišķu Alūksnes novada domes lēmumu.
Mežu un zemi nevajag pārdot
Deputāts Laimonis Sīpols uzskata, ka līdzšinējā kārtība nebija slikta un iestājās par tās saglabāšanu. “Šī pagastiem vēl bija vienīgā iespēja iegūt līdzekļus, ja teritorijā veicami nopietni vai steidzami darbi. Ja šobrīd pagasts pārdomāti, rūpīgi saimnieko, tad īpašuma pārdošana ir iespēja iegūt līdzekļus ieceru īstenošanai. Tagad, ja vienam pagastam vajadzēs finansējumu, varēs pārdot citam pagastam piederošu īpašumu, bet, kad vajadzēs tai teritorijai finansējumu, nebūs vairs ko pārdot. Īpašumu skaits pagastiem nepalielinās, bet iet mazumā. Piekrītu, ka jāpārdod tie īpašumi, kas nav nepieciešami pašvaldības funkciju veikšanai vai ir avārijas stāvoklī, bet mežu un zemi vispār nevajadzētu pārdot,” pārliecināts L.Sīpols. Deputāte Elita Laiva vērsa uzmanību, ka līdz ar izmaiņām var rasties problēmas pagastu teritorijās esošo mežu apsaimniekošanā un kopšanā. “Līdz šim pagasti to dara no sava budžeta līdzekļiem, bet līdz ar izmaiņām situācija var sarežģīties,” sacīja E.Laiva.
Visiem nav, ko pārdot
Deputāts Ainars Melders iebilda, ka ir arī pagasti, kuriem nav īpašumu, ko pārdot, tādēļ godīgāk ir mainīt esošo kārtību. “Tāpat šie līdzekļi nonāks novada domes kopīgajā budžetā, un tāpat no kopīgā budžeta pagastiem ir un būs iespēja saņemt papildu finansējumu. Kādēļ vajag izcelt kādu pagastu? Arī jaunā kārtība paredzēs, ka teritorijai, kas īpašumu pārdos, būs priekšroka uz iegūto finansējumu. Manuprāt, ir ļoti saprātīgi izbeigt sadales principu 90 un 10 procenti, jo tas veicina pagasta ieinteresētību funktierēt, ko var pārdot, lai tiktu nauda – vienalga, vajag to vai nevajag,” domā A.Melders. Arī domes priekšsēdētājs Aivars Fomins uzskata, ka jaunā kārtība būtiskas izmaiņas neradīs, jo ne novads, ne pagasts iegūtos līdzekļus nevarēs iztērēt bez atsevišķa domes lēmuma. Arī deputāts Ēriks Mediss pauda atbalstu izmaiņām. “Kad veidojām šāgada novada budžetu, tad pagasti, kuriem pēc kritērijiem pienācās vairāk līdzekļu, pārdalīja tos pagastiem, kuriem trūka. Novadā visur jābūt konceptuāli vienādai sistēmai. Ja palīdzam, tad palīdzam visur vienādi, nevis pēc principa: mums ir, mēs nedosim; tur jums ir par daudz – dodiet mums!” sacīja Ē.Mediss.
Lemjot par esošās kārtības izmaiņām, februāra domes sēdē piedalījās visi deputāti. Balsojumā atturējās trīs deputāti: L.Sīpols, E.Laiva un Zinaida Silirava, pārējie balsoja “par”.
