Nesen mana kolēģe uz ielas satikusi kādu paziņu, kas atbraukusi no Īrijas, kur šobrīd dzīvo un strādā. Paziņa viņai jautājusi: “Kāpēc jūs visi te esat tik drūmi?” Pirmajā brīdī arī es nodomāju: tiešām – kāpēc un vai patiesi mēs visi esam te tik drūmi? Bet tad sapratu, ka tā jau nu īsti nav. Ir brīži, kad arī mēs priecājamies, vienkārši mēs nesmaidām visu laiku. Varbūt patiesībā mēs neesam drūmi, bet drīzāk ļoti dabiski un emocionāli, jo priecājamies tad, kad ir par ko priecāties, bet bēdājamies, kad ir par ko skumt. Un ko darīt, ja varbūt to skumīgo brīžu ir vairāk nekā priecīgo?
Tādā drūmā un miglainā rudens laikā ir dzimusi mūsu valsts. Varbūt arī tāpēc mums viss neiet tā, kā gribētos. Valsts svētkos parasti tiek pasniegti apbalvojumi gan pašvaldībās par nopelniem novada labā, gan Rīgā par nopelniem Latvijas valsts labā. Gribētos teikt, ka būtu jānodibina arī ordenis par izturību un pacietību, dzīvojot šajā valstī. Šāds ordenis būtu jāpiešķir, piemēram, tiem pensionāriem, kas godīgi visu mūžu strādājuši valsts labā (un nav svarīgi, kāda valsts iekārta kaut kad ir bijusi), bet mūža nogalē saņem pensijā nieka 30 vai 50 latus. Un dzīvo un neraud, lai gan rūgtums par netaisnību, protams, sirdī ir sakrājies un krājas joprojām. Tādu ordeni vajadzētu piešķirt arī jaunajām ģimenēm, kas varonīgi audzina bērnus un ne jau greznas dzīves dēļ maksā absurdus kredītus. Domāju, ka latvieši vēl tik drīz neizzudīs, jo par spīti visam bērni tomēr dzimst. Tādu ordeni vajadzētu piešķirt arī tiem jauniešiem, kas dzīvo laukos, bet nenokar galvu un optimistiski saka – ja grib, darbu vienmēr var atrast. Nezinu, vai tas ir labi vai slikti, ka latviešu tauta ir tik pacietīga, bet katrs savu nastu nesam.
SKDS veiktā aptauja liecina, ka uz dzīvi Rietumvalstīs šobrīd būtu gatavi pārcelties 39,3 procenti Latvijas iedzīvotāju. Bet tas nenozīmē, ka šie cilvēki pārstātu mīlēt Latviju. Portālā “www.latviesi.com” apkopotā informācija liecina, ka arī ārpus Latvijas par godu Latvijas Republikas proklamēšanas dienai šogad tiek rīkoti vairāk nekā 60 svētku sarīkojumi vismaz 19 pasaules valstīs. Visplašāk Latvijas valsts svētkus svinēs ASV, Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā, Lietuvā, Kanādā, Austrālijā, Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Igaunijā, Īrijā, Krievijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Singapūrā, Somijā un Spānijā. Tātad arī svešumā dzīvojošo latviešu sirdīs joprojām Latvija ir mīļa. Patiesībā jau ar varu nevar piespiest kādu mīlēt, arī savu valsti ne, bet mēs Latviju mīlam tāpat – tādu, kāda tā ir. Tomēr vienmēr jau gribas, lai tas, kuru mēs mīlam, kļūst arvien labāks. ◆
