Gundega Sauškina, SIA “Lienama – Alūksne” valdes priekšsēdētāja
Bez sezonas strādniekiem neiztiks
Darbaspēka trūkums ir jūtams, to nevar noliegt. Tāpēc agrāk vai vēlāk viesstrādnieki būs vajadzīgi. Mūsu uzņēmumā ir vajadzīgi sezonas strādnieki ogu lasīšanai. Tos regulāri ieved Polijā, Vācijā, kur izmanto galvenokārt ukraiņus un citus bijušo Padomju Savienības republiku iedzīvotājus. Viņi šajās valstīs neveido apmetnes, bet atbrauc tikai ogu lasīšanas sezonas laikā. Savukārt iebraucēji no Ķīnas veido savas apmetnes, tāpēc priekšroka tiek dota Austrumeiropas strādniekiem. To atzīst arī Somijā un Zviedrijā, kur ogas lasīt iebrauc arī daudz taizemiešu. Darbā daudz kontaktējos ar vācu uzņēmējiem, kuri atzīst, ka ar Austrumeiropas strādniekiem ir vieglāk kontaktēties un mazāk problēmu. To publiski ir atzinusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Nodokļu politika būtu jāmaina arī tāpēc, lai rosinātu atgriezties mūsu valsts iedzīvotājus, kuri devušies darbā uz ārzemēm. Īrijā ar nodokļiem neapliekamais minimums ir 2000 eiro! Ja Latvijā uzņēmējs grib, lai strādnieks saņemtu 300 latus uz rokas, tad par viņu ir jāmaksā apmēram 500 latu vai pat vairāk.
Latvijā vajadzētu sakārtot nodokļu sistēmu sezonas strādniekiem. Jau trešo gadu cenšamies panākt, lai tie būtu saprātīgi, kā tas ir citās pasaules valstīs. Uzņēmējs par sezonas strādniekiem maksā ienākumu nodokli, bet sociālo nodokli maksā viņi paši tajā valstī, kurā vēlas. Domājot par to, lai nevajadzētu palielināt pensionēšanās vecumu, vajadzētu paskatīties tepat kaimiņos Igaunijā. Tur tagad krasi palielinās dzimstība. Svarīgs ir ne tikai dzemdību pabalsta apmērs, bet arī valsts atbalsts, kādu jaunās māmiņas saņem, kad nevar bērnu iekārtot bērnudārzā un nav arī naudas, ko samaksāt auklītei. Tad, protams, nav iespēju strādāt un ir grūti apmierināt augoša bērna vajadzības.
Dzintra Zvejniece, Alūksnes un Apes novada fonda valdes priekšsēdētāja
Vajag daudz jaunu darba vietu
Tagad ir tā, ka daudzi alūksnieši brauc strādāt uz citām valstīm un arī uz citām pilsētām Latvijā. Savukārt uz Alūksni brauc strādāt no citām vietām. Dzīvesvieta nav kritērijs pieņemšanai darbā. Migrācija ir atļauta, Eiropas un citas pasaules valstis tai ir atvērtas. Nedomāju, ka tāpēc atradīšu vai neatradīšu pastāvīgu darba, ja te atbrauks viesstrādnieki. Katram cilvēkam ir citas zināšanas un prasmes. Pagaidām neesmu redzējusi nevienu viesstrādnieku no tā saucamajām trešās pasaules valstīm. Ja arī daži parādītos, tad viņi tikai ienestu mūsu vidē kaut ko atšķirīgu un interesantu. Kad pie mums ierodas Eiropas valstu brīvprātīgie, viņi atklāj savas nacionālās iezīmes.
Uzskatu, ka vairāk ir vajadzīgi speciālisti. Ja Alūksnē tiktu atvērta kāda jauna ražotne, tai nepietiktu vietējo speciālistu. Tiem būtu jābrauc no citām pilsētām vai arī no citas valsts. Pat kādai mazākai ražotnei, kas tiktu izveidota, nebūtu apmācītu darbinieku un strādnieku. Vai es tur varētu strādāt? Droši vien ne. Nodarbinātības valsts aģentūras kursos ir apgūtas zināšanas un prasmes, kuras, protams, ir vajadzīgas, tomēr darbu atrod vien retais. Galvenais ir Alūksnes novadā radīt darba vietas, kurām vajag veidot speciālas mācību programmas.
Nepiekrītu, ka valstī vajadzētu palielināt pensionēšanās vecumu. Turklāt viesstrādnieku iebraukšana neatrisinātu šo problēmu, kamēr trūkst darba vietu. Tiesa, nekādus draudus nesaskatu no viesstrādnieku iebraukšanas valstī. Ja viņi tagad atbrauks, tad grūti iedomāties, ko viņi te varētu darīt. Neko! Tāpēc viņi nebrauks. Citādi būtu, ja Alūksnē atvērtu jaunu ražotni bijušā VEF teritorijā. Tur būtu vajadzīgi labi apmācīti gan vietējie, gan viesstrādnieki.
Andis Krēsliņš, Alūksnes novada pašvaldības deputāts
Tas ir sarežģīts jautājumu komplekss
Ja ir brīvas darba vietas un nav, kas tās aizpilda, tad ir skaidrs, ka strādnieki ir kaut kur jāmeklē. Taču pašreiz valstī ir jūtams darba vietu trūkums. Tad kāda jēga būtu vēl iebraukt strādniekiem no citām valstīm? Tas nav risinājums. Lai gan tiek gatavots jauns Imigrācijas likums, diez vai lielos vilcienos kaut kas radikāli mainīsies. Likums ir vajadzīgs, lai būtu skaidri nosacījumi – cik daudz, kādu darbaspēku un ar kādiem nosacījumiem gribam. Ir tādas darba vietas, kurās mūsu cilvēki negrib strādāt par minimālo algu, bet viesstrādniekiem nedrīkst maksāt mazāk par vidējo algu. Latvijā ir daudz gados vecu cilvēku, bet strādājošo nav tik liels skaits, lai sociālajā budžetā pietiktu naudas pensijām. Tāpēc tiek spriests par pensionēšanās vecuma palielināšanu. Protams, jo vairāk strādnieku, jo vairāk naudas ienāk budžetā. Tomēr līdz brīdim, kamēr nav atrisināta vietējā darbaspēka nodarbinātība, tikmēr nav loģiski cerēt, ka, uzņemot imigrantus, varētu izvairīties paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem. Tiesa, to nevajadzētu darīt, jo mūsu cilvēki nav tik veselīgi un darbaspējīgi šajā vecumā. Tas liecina, ka problēmu ir vairāk nekā apspriežamo risinājumu. Turklāt tie ir jārisina kompleksi. Izraujot vienu problēmu atsevišķi un mēģinot kaut ko darīt, nekas nebūs līdzēts. Nenoliedzami, vajadzētu veicināt no mūsu valsts izbraukušo atgriešanos. Valdība sākusi domāt, kā samazināt darbaspēka nodokli. Bet tas nav vienkārši. Kamēr Latvijā nebūs iespējas nopelnīt, tas ir, saņemt pietiekami lielas algas, ir skaidrs, ka jautājumi nerisināsies tā, kā vajadzētu un gribētu.
