Latvijā 12 gadu laikā ar AIDS saslimušo skaits audzis no 3 līdz 385 cilvēkiem. Savukārt reģistrēto HIV nēsātāju skaits sniedzas pāri pieciem tūkstošiem. Pirmais šā vīrusa nēsātājs mūsu valstī reģistrēts pirms 24 gadiem.
Diemžēl gada laikā no dzīves aiziet vidēji apmēram 50 HIV infekcijas nēsātāju un AIDS slimnieku, bet kopumā divdesmit gadu laikā Latvijā miruši jau gandrīz astoņi simti cilvēku.
ANO pētījumā norādīts, ka no 2001. līdz 2009. gadam 56 valstīs inficēšanās ar HIV ir stabilizējusies vai arī samazinājusies par 25 procentiem. Starp tām ir arī Latvija, kur reģistrēto HIV infekcijas gadījumu skaits sarucis par 66 procentiem. 2001. gadā valstī reģistrēti 807 jauni HIV gadījumi, bet 2010. gadā – 274, un tas ir zemākais reģistrēto HIV infekcijas gadījumu skaits pēdējo 11 gadu laikā. Vai tas nozīmē, ka varam uzelpot?
Tendences
Latvijas Infektoloģijas centra Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāja Anita Brila uzsver, ka nedrīkst atslābt. Jāturpina iesāktie profilaktiskie pasākumi gan pašvaldību, gan valsts līmenī. «Šobrīd process stabilizējas, un jāveltī visas pūles, lai saslimstības pieaugums ar katru gadu mazinātos. Īpaši jāstrādā ar personu grupām, kurām ir augsti inficēšanās riski – intravenozie narkomāni, ieslodzītie, prostitūcijā iesaistītās personas, vīrieši, kas stājas dzimumattiecībās ar vīriešiem,» uzskaita A.Brila.
Mirstība
Pozitīvās tendences nomāc milzīgais slimojošo un mirušo skaits. Lielākais mirušo skaits konstatēts 2008. gadā – 109 nāves gadījumi. Salīdzinot 2008. un 2010. gadu, mirstība sarukusi par 12 procentiem, taču tas joprojām ir augsts rādītājs. «Šogad Latvijā HIV stadijā miruši 22 cilvēki, no AIDS – 43,» piebilst A.Brila. Visi AIDS slimnieki kādreiz bijuši HIV infekcijas nēsātāji, un katram slimības attīstība un gaita ir dažāda. «Ja cilvēks laikus vēršas pie ārsta, sāk atbilstošu terapiju, viņa dzīve var tikt ievērojami pagarināta, tādēļ ir ļoti svarīgi cilvēkiem to zināt un laikus reaģēt.»
Savukārt AIDS gadījumu skaits pēdējo četru gadu laikā Latvijā audzis par 57 procentiem (2007. gadā – 79, 2010. gadā – 124). Tas saistāms ar to, ka pagājuši desmit gadi, kopš reģistrēts vislielākais HIV gadījumu skaits, norāda A.Brila. Šajā periodā daudziem cilvēkiem, kas pietiekami nav rūpējušies par savu veselību un laikus nav sākuši ārstēties, HIV infekcija progresējusi un attīstījies AIDS.
Latvijas HIV/AIDS rādītāji ir starp augstākajiem ES. 2009. gadā HIV infekcijas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju vairāk nekā divas reizes pārsniedza vidējos datus ES. Jauno HIV gadījumu skaita ziņā Latvija atradās otrajā vietā aiz Igaunijas, bet AIDS rādītāju ziņā – pirmajā. A.Brila norāda, ka HIV izplatību, tāpat kā jebkuru citu infekciju, ietekmē sociāli ekonomiskie faktori: «2001. gadā tika reģistrēts liels skaits HIV nēsātāju, kas sakrita arī ar C un B hepatīta saslimstības palielināšanos. Tas bija laiks, kad sāka valdīt brīvības izjūta, cilvēki uzvedās riskantāk, izplatījās daudzas agrāk ne tik brīvi pieejamas lietas, piemēram, prostitūcija, narkotikas, un tas arī radīja rezultātu.»
Inficēšanās ceļi
Joprojām visbiežāk Latvijā ar HIV inficējas narkotiku lietotāji, izmantojot kopīgas šļirces. Nedaudz gan samazinās to vidū atklāto gadījumu skaits, bet aug heteroseksuālos dzimumkontaktos inficēto skaits. Tas ir otrs biežākais inficēšanās veids, kad dzimumakta laikā no inficēta vīrieša slimību pārņem dzimumpartnere, un otrādi. Ievērojami mazāks procents pacientu inficējušies homoseksuālos sakaros, kas Latvijā ir trešais biežākais inficēšanās ceļš, taču pēdējos gados arvien vairāk tiek fiksēti gadījumi, kad no mātes ar HIV diagnozi infekciju pārmanto jaundzimušais. A.Brila stāsta, ka pirmais HIV inficētais bērns Latvijā reģistrēts 1999. gadā un ka mazulis bija tikai gadiņu vecs. 2002. gadā jaunākajam atklātajam HIV nēsātājam bija vien pieci mēneši, bet šogad tas konstatēts divus mēnešus vecam bērnam. «Visos šajos gadījumos bērnu mātes inficējušās seksuālā ceļā un vienlaikus lieto narkotikas. Diemžēl infekciju viņas «mantojumā» atstājušas saviem bērniem,» stāsta A.Brila.
Lai samazinātu risku, kad ar HIV var inficēties bērns no mātes grūtniecības, dzemdību vai zīdīšanas laikā, visām grūtniecēm tiek rekomendēts bezmaksas HIV tests. Tomēr pieciem procentiem topošo māmiņu, kas bijušas grūtniecības uzskaitē 2009. gadā, tas nav veikts. Savukārt divi procenti sieviešu vispār nav stājušās grūtniecības uzskaitē un veikušas pārbaudi uz HIV, liecina centra informācija.
Visbiežāk HIV infekciju atklāj jauniem cilvēkiem, turklāt jauniešu vecuma grupās no 15 līdz 19 un no 20 līdz 24 gadiem. Jaunatklāto gadījumu vidū ir ļoti augsts sieviešu īpatsvars. «Jaunieši pieder pie riska grupas, tāpēc ar viņiem daudz jārunā. Inficēto sieviešu skaita pieaugums saistīts ar seksuālo pakalpojumu sniegšanu.» Latvijā no pilsētām visvairāk HIV pacientu dzīvo Rīgā – vidēji 540 reģistrētu gadījumu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju –, seko Ventspils ar 484 un Jūrmala ar 350. Vismazāk to ir Rēzeknē, Valmierā un Daugavpilī. Novados vislielākais inficēto skaits ir Salaspils novadā – 238 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, savukārt Alūksnes novadā – 21 .
