Turpinot tūrisma konkursu skolēniem “Pilis, muižas un baznīcas Alūksnes rajonā”, šodien laikrakstā publicējam atbildes uz pirmās kārtas jautājumiem, kā arī otrās kārtas jautājumus, ko gatavoja Jaunlaicenes un Ziemeru pagasta tūrisma speciālisti.
Turpinot tūrisma konkursu skolēniem “Pilis, muižas un baznīcas Alūksnes rajonā”, šodien laikrakstā publicējam atbildes uz pirmās kārtas jautājumiem, kā arī otrās kārtas jautājumus, ko gatavoja Jaunlaicenes un Ziemeru pagasta tūrisma speciālisti.
Alūksnes rajona padomes tūrisma informācijas speciāliste Evita Puzule un Alūksnes rajona padomes galvenā speciāliste, tūrisma darba organizatore Kristīne Vimba klāsta, ka konkursa pirmajā kārtā tika saņemti septiņi darbi. “Prieks, ka atbildes ir skaisti noformētas. Konkursa dalībnieki ir zinoši jautājumos, kas saistīti ar pilīm, muižām un baznīcām Alūksnē. Atbildes saņēmām arī pa epastu. Priecē, ka skolēni izmanto jaunākās tehnoloģijas. Aicinām konkursā iesaistīties arī jaunus dalībniekus, jo tiks apbalvoti ne tikai kopvērtējuma, bet arī katras kārtas uzvarētāji,” viņas saka.
2.kārtas atbildes jāiesniedz līdz 19.novembrim (pasta zīmogs) Alūksnes rajona tūrisma informācijas centrā Dārza ielā 8a, Alūksnē, tālr./fakss 4322804, epasts “tic@aluksne.lv”. 2.kārtas rezultāti un 3.kārtas jautājumi tiks publicēti laikrakstos “Alūksnes Ziņas” un “Malienas Ziņas” 26.novembrī.
Konkursu rīko Alūksnes rajona TIC sadarbībā ar Gaujienas pagasta biznesa informācijas, izglītības un tūrisma centru, Apes, Jaunlaicenes, Veclaicenes, Jaunannas, Kalncempju, Ziemeru, Virešu, Trapenes un Pededzes tūrisma informācijas punktiem un Alūksnes rajona laikrakstiem “Alūksnes Ziņas” un “Malienas Ziņas”.
***
Atbildes uz 1.kārtas jautājumiem
1. Alūksnes Jaunā pils, Ezermalas pils, Jaunalūksnes (Helēnas pils), Alūksnes Livonijas ordeņa pilsdrupas, Mācītāja muiža, Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca, Alūksnes pareizticīgo baznīca, Alūksnes Svētā Bonifācija Romas katoļu baznīca.
2. 1845.-1848.gadā 1663 Alūksnes iedzīvotāji pārgāja pareizticībā un nodibināja Alūksnes pareizticīgo draudzi. Alūksnes pareizticīgo baznīca celta 1895.gadā. Baznīca pieder Alūksnes pareizticīgo draudzei. Ēkai ir krustveida plānojums, kāds bija pareizticīgo kulta celtnēm Vidzemes reģionā 19.gadsimtā. Neoromānikas un bizantiešu stila formu monumentalitāte laukakmens un sarkano ķieģeļu konstrukcijā. Dievnama interjers veidots atbilstoši ortodoksālās baznīcas tradīcijām. Tā altārdaļu grezno divu līmeņu ikonostass, kā arī nelieli sānu altāri ar 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma ikonām un svēto tēliem. Šis fragments ir par Alūksnes pareizticīgo baznīcu.
3. Vēsturē pieminētā pirmā Alūksnes luterāņu baznīca celta no koka apmēram 1340.-1341.gadā, jo kad 1342.gadā celta Alūksnes ordeņa pils, tad iesvētīta arī baznīca. Baznīca nodedzināta poļuzviedru kara laikā 1600.-1601.gadā.
4. Ar baznīcas celšanu saistīta kāda neparasta leģenda. Barons fon Fītinghofs esot apceļojis Indiju, kad viņa ceļu pēkšņi aizšķērsojusi milzīga čūska. Barons izbīlī meties ceļos un sācis lūgt Dievu, solīdams, ja viņš paliks dzīvs, tad uzcels Alūksnē pašus skaistāko baznīcu. Dievs viņa lūgšanu uzklausījis, un Fītinghofs sveiks un vesels atgriezies mājās.
5. Alūksnes Jaunā pils celta 1859.-1863.gadā angļu neogotikas formās pēc barona Aleksandra fon Fītinghofa pasūtījuma. Pēdējais jaunās pils barons bija Arnolds fon Fītinghofs, kas 1918.gadā devās uz Vāciju, paņemot līdzi arī daļu no pils interjera. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā šeit mitinājies 7. Siguldas kājnieku pulks. Pašlaik pilī atrodas Novadpētniecības un mākslas muzejs, dabas muzejs “Vides labirints” un Alūksnes bērnu un jauniešu interešu centrs.
Ezermalas pils. Barona Otto fon Fītinghofa – Šēla laikā Alūksnē veidojās Alūksnes muižas ēku komplekss ezera dienvidu krastā. Muižas mūra dzīvojamā māja ir starp nedaudzajām celtnēm Alūksnē, kura ieturēta izteiktā klasicisma stilā. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Valkas apriņķa valde ēku pārbūvēja par siltumnīcu. 1964.gadā ēkā iekārtoja slimnīcas tuberkulozes nodaļu. Ezermalas pils ir starp muižas ēkām, kas vismazāk cietusi no pārbūvēm. Pašlaik šī pils netiek izmantota.
Jaunalūksnes (Helēnas pils). Pili cēlis Alūksnes muižas īpašnieks barons Fītinghofs 19.gadsimta astoņdesmitajos deviņdesmitajos gados vedeklai Helēnai kā vasaras muižu. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā pili savā īpašumā ieguva Alūksnes pareizticīgo draudze, nopērkot to no barona Arnolda fon Fītinghofa. Šobrīd Jaunalūksnes pili apsaimnieko Alūksnes virsmežniecība.
Alūksnes Livonijas ordeņa pilsdrupas. Pils celta 1342.gadā Livonijas ordeņa mestra Burharda fon Dreilēvena laikā Alūksnes ezera lielākajā salā. Ar cietzemi to saistījis 120 metrus garš koka tilts. Pils iesvētīta Marijas pasludināšanas dienā un nosaukta par Marienburgu. Laika gaitā pils tikusi pakļauta vairāku sirotāju iebrukumiem. Tā piederējusi gan krieviem, gan zviedriem, gan poļiem. Ziemeļu kara laikā 1702.gadā pili ielenca krievu karaspēks Šeremetjeva vadībā. Lai pils nepaliktu krieviem, zviedru kapteinis Vulfs un kareivis Gotšlihs to uzspridzināja. Pils aizstāvji saņemti gūstā. Krievu gūstā nokļuvis arī Bībeles tulkotājs prāvests Ernsts Gliks un viņa audžumeita Marta – vēlākā Krievijas cariene Katrīna I. Pēc Ziemeļu kara notikumiem drupās pārvērstā pils vairs netika atjaunota un Marienburga zaudēja savu stratēģisko nozīmi. Tagad pilsdrupas ir atpūtas vieta un tūrisma objekts.
6. Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā atrodas lielākās A.Martina būvētās ērģeles. Tās izgatavotas 1885.gadā.
7. Svētā Bonifācija Romas katoļu baznīca Alūksnē iesvētīta 2001.gadā.
8. Ezermalas pilī no 1938.gada novembra līdz 1944.gada jūlijam dzīvoja Alūksnes slimnīcas direktors Jānis Keggi.
***
1.kārtas rezultāti
Indra Tarasa un Zane Tarasa (Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzija, 12. un 7.klase) –
7,4 punkti.
Sandis Sproģis (Gaujienas vidusskola, 7.klase) – 6,8 punkti.
Aiga Vērse, Angelika Fina (Ilzenes pamatskolas 6. un 7.klase) – 6,7 punkti.
Ilzenes pamatskolas 8.klases meitenes – 6,7 punkti.
Lolita Hercoga (Ziemeru pamatskola, 8.klase) – 6,4 punkti.
Jānis Kūms (Gaujienas vidusskola, 11.klase) – 6,3 punkti.
Līga Kūma (Gaujienas vidusskola, 11.klase) – 6,2 punkti.
***
2.kārtas jautājumi
1. Kurā gadā Johans Gotlībs fon Volfs nopirka Jaunlaicenes muižu?
2. Cik bērnu bija Johanam Gotlībam fon Volfam un Marijai Klementīnei fon Volfai?
3. Vai zināt, kuras muižas Latvijā tika nopirktas Volfu pēctečiem? Nosauciet tās!
4. Kur apglabāti Johans Gotlībs fon Volfs un Marija Klementīne fon Volfa, dzimusi de Fallua?
5. Ar ko ievērojama Opekalna baznīca?
6. Kā sauc cilvēku, pēc kura ieteikuma tika celta baznīca Opekalnā?
7. Kurā gadā dibināja Opekalna draudzes skolu? Nosauciet skolas dibinātāju!
8. Pašreizējā Opekalna baznīca nav pirmā. Cik baznīcas pavisam ir celtas Opekalnā?
9. Kas ir Ziemeru muižas īpašnieks kopš 2004.gada?
