Vēsturniekam Robertam Malvesam, kura dzimtas saknes rodamas Zeltiņu pagastā, 1.novembrī apritētu 100 gadi.
Vēsturniekam Robertam Malvesam, kura dzimtas saknes rodamas Zeltiņu pagastā, 1.novembrī apritētu 100 gadi.
R.Malvesa dzīves laikā gan liktenis, gan politiskie apstākļi nav ļāvuši tā pa īstam izpausties viņa vēsturnieka talantam un likuši ciest viņa uzticības vēsturei dēļ. Viņš savācis un apkopojis materiālus par Malvesu dzimtas vēsturi, kas aizņem 499 lapas, taču grāmata palikusi neizdota. R.Malvess savulaik nokļuvis arī komunistu melnajos sarakstos. Ir starp vēstures zinātnieku autoritātēm no 1930.gada līdz astoņdesmitajiem gadiem.
R.Malvess iesākto darbu dzimtas izpētē uzticējis savam dēlam tukumniekam Mārim Malvesam, SIA “Rindzeles narkoloģiskais centrs” valdes priekšsēdētājam, kurš vairākus gadus veidojis arī piecarpusmetrus garu dzimtas ciltskoka rulli. M.Malvess uzskata, ka vēsture pašus vēsturniekus piemin retāk un ne tik spilgti kā citas profesijas pārstāvjus. Taču, ja nebūtu vēsturnieku, tad sabiedrība nezinātu par to, kas ir bijis. Vēsturnieku devums biežāk iegulstas arhīvu vai speciālo bibliotēku plauktos, un tā tas noticis arī ar R.Malvesa darbiem. Viņa dēls M.Malvess vērsās laikraksta redakcijā un pastāstīja sīkāk par Malvesu dzimtu, ko dzīves ceļi aizveduši tālu prom no Latvijas uz Brazīliju. Malvesu dzimtas pārstāvji dzīvo arī Alūksnes rajonā. Pirms četriem gadiem Jaunannas pagastā notika Malvesu dzimtas salidojums.
Uzvārds no mājas nosaukuma
M.Malvess stāstījumu iesāk ar to, kā cēlies viņu dzimtas uzvārds. Tas radies no Malvesa ezera nosaukuma, ko tagad sauc par Ķiploka ezeru. Kroga un krodzinieka Ķiploka dēļ savulaik cilvēki aizmirsuši ezera īsto nosaukumu. Pretī Ķiplokkrogam atradusies pirmā Malvesu māju vieta. Apmēram 1826.gadā uzvārdus deva pēc māju nosaukuma. Kāda ģimene – Krišjānis ar sievu un bērniem, kas dzīvoja Malvesu mājās, – paņēma Malvesu uzvārdu. Izrādās, ka Malvesu dzimtā dominē arī Aizpuru, Purīšu un vēl trešais uzvārds – Rudzītis, jo Krišjāņa brāļi pieņēma šos uzvārdus, sadalot māju nosaukumus. Dzimtas vēsturē ir izpētīta tikai Malvesu līnija, jo R.Malvesam ilgu laiku nebija ziņu par dažādo uzvārdu radniecību. Taču, kad fakts tika atklāts, kara laikā dokumenti, kas to varētu apliecināt, bija gājuši bojā.
Dzimtā ir ievērojami cilvēki
Vēsturnieks R.Malvess īpaši pētījis ievērojamāko dzimtas pārstāvju dzīvi un likteņgaitas. Viņa brālis Aleksandrs Malvess mācījies Bejas skolā un kļuvis par tālbraucēju kapteini. Bijis Jūrniecības departamenta vadītājs, deportēts uz Sibīriju un tur miris. Ievērojams bijis arī arhitekts Augusts Malvess. Viņam pēcteču nav, jo ģimeni neizveidoja. Hermanis Malvess kļuvis par ārstu. 1944.gadā viņš devās projām no Latvijas ar kuģi. Sieva un dēls ceļojuma laikā gāja bojā, bet pats izglābās un nokļuva Amerikā. Viktors Malvess Jelgavas rajonā darbojies žurnālistikā.
Aizceļo no Latvijas
Pirmie latviešu emigranti Brazīlijā iebraukuši 1890.gadā un apmetās uz dzīvi Rionovā, desmit kilometru attālumā no Jaunorleānas. Noskaidrojies, ka 1891.gadā arī Malvesi kopā ar evaņģēlija ticīgajiem no baptistu draudzēm devās projām no Latvijas. Tā bija Friča Malvesa ģimene, kas piecu cilvēku sastāvā izceļoja uz Brazīliju un pievienojās iebraucējiem Rionovā. Pirmās ēkas Brazīlijā viņi cēluši no palmu lapām. Tur nodibinājuši pirmo baptistu draudzi Brazīlijā un uzcēla pirmo dievnamu no palmu lapām. Nākamais bijis no šķeltiem dēlīšiem, trešais – no koka stabiem ar māla sienām. F.Malvesa dēls Jūlijs tur nodibinājis kolonijas “Vārpa”, “Palma”, “Letonija”, aizrāvies ar literatūru. Viņi dzīvojuši pie Gaibas upes. Gāja latviešu skolā, taču rakstīt neprata. Malvesi dzirdējuši, ka netālu Bolīvijā dzīvo indiāņi, kurus pievērsa kristīgai ticībai. J.Malvess miris 1968.gadā Bolīvijas pierobežā.
Stipri mīl dzimteni
Jūlijam bija trīs bērni, arī meita Letonija. J.Malvess bijis liels patriots, jo nosaucis meitu par Letoniju piemiņai no dzimtenes. Viņai ir 89 gadi, dzīvo Korumbā un runā latviski. Stāstījumu M.Malvess papildina ar dzimtas fotogrāfijām, arī ar tām, kas tapušas dzimtas salidojumā. Tajās redzams, kā latviskie sejas vaibsti, gaišā matu krāsa sajaucas ar tumsnējo. Zilo acu skatiens pārtop brūnā. Arī latviskos vārdus pamazām nomainījuši brazīļu vai portugāļu vārdi – Jānis Malvess, Ruta Dundure, Elizabete Malvess, Vanessa Malves da Silva, Ivans Malves Santana.
Rīgā darbojas Brazīlijas latviešu draugu biedrība, kurā pirms gadiem iestājies arī M.Malvess. Tā palīdz uzturēt saikni ar Brazīliju un pētīt dzimtas vēsturi tālajā zemē. 2000.gadā M.Malvess uzsāka rūpīgu pētniecības darbu par dzimtas likteņgaitām Brazīlijā, bet Latvijā dzīvojošie Malvesu dzimtas ļaudis tad vairumā jau bija apzināti. Uz dzimtas salidojumu 2001.gadā bija ieradušies vairāk nekā 30 dzimtas pārstāvju. Viens radinieks Niltons Osmars Malvess, kam Fricis Malvess ir vecvectēvs, arī bija mērojis tālo ceļu uz Latviju. Viņš nebija zinājis, ka šeit dzīvo radinieki. N.O. Malvess ir Brazīlijas latviešu baptistu apvienības priekšsēdis. Latviski nepārvalda, runā tikai brazīliski.
Darbu turpinās visu mūžu
M.Malvess apgalvo, ka iesākto pētniecības darbu turpinās līdz mūža nogalei. Viņš spriež, ka pēc pāris gadiem, kad būs devies pelnītā atpūtā, būs vairāk laika tam pievērsties. Tagad M.Malvesu īpaši interesē Aizpuru liktenis, tāpēc viņš bija sarunājis tikšanos ar pensionēto skolotāju Rutu Zvaigzni Zeltiņos, kurai ir informācija par tā laika notikumiem un kas pazinusi šos inteliģentos cilvēkus. Viņš aicina atsaukties Purīšus un Aizpurus!
“Gribēju uzrakstīt grāmatu par dzimtu, lai gan neesmu literāts. Varbūt izveidošu mājas lapu internetā un pievienošu fotogrāfijas,” prāto M.Malvess.
Viņš spriež, ka pēc pāris gadiem varētu sarīkot nākamo dzimtas salidojumu. M.Malvess, pētot dzimtas vēsturi, jūtas kā makšķernieks – izvelc lielo zivi, taču gribas ķert vēl un vēl. Un par to viņš jūtas lepns.
