Alūksnes novada dome rakstīs vēstuli Saeimai un Latvijas Pašvaldību savienībai, iebilstot pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu valstī un argumentēti izskaidrojot, kādas negatīvas sekas tas novadā radīs, nolemts pašvaldības sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes jautājumu komitejas marta sēdē.
Par 100 vairāk
Sociālā dienesta vadītāja Regīna Kalniņa atzīst, ka situācija novadā kļūst arvien nopietnāka, jo trūcīgo skaits palielinās. Kopā dažādos pabalstos novada iedzīvotājiem februārī izmaksāti 32 899 lati, kas ir par 18,5 procentiem vairāk nekā janvārī. Salīdzinot ar janvāri, februārī trūcīgo skaits palielinājies par 100 personām. Šobrīd novadā ir 1643 trūcīgas personas. “Novadā starp trūcīgām personām ir 76 ģimenes, kur 1 vai 2 bērnus audzina tikai viens no vecākiem vai audžuvecāks. Viņu ienākumi mēnesī uz cilvēku ir tikai 15,99 lati. 19 ģimenēs viens vecāks audzina 3 un vairāk bērnus – šajās ģimenēs ienākumi uz cilvēku ir 25,50 lati mēnesī. 44 ģimenēs abi vecāki audzina 1 vai 2 bērnus, kur ienākumi uz vienu cilvēku ir 17,92 lati mēnesī. 21 ģimenē abi vecāki audzina 3 un vairāk bērnus – viņu ienākumi uz cilvēku mēnesī ir 18,67 lati. Bet vissmagākā situācija ir starp vientuļajiem cilvēkiem, kuriem nav bērnu un kuri šobrīd vēl ir darbspējas vecumā. Alūksnes novadā ir 223 šādas personas, viņu ienākumi mēnesī ir vidēji 2,75 lati. Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem šīs personas saņem finansiālu palīdzību,” saka R.Kalniņa.
Deputāts Verners Kalējs ir neizpratnē, kādēļ 223 personām, ja tās ir darbspējas vecumā, nav iztikas līdzekļu. R.Kalniņa atzīst – daļa no viņiem ir pirmspensijas vecumā, ilgstoši nevar atrast darbu, daļai nav pat 10 gadu darba stāža.
Rakstīs vēstuli Saeimai
Sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes jautājumu komitejas vadītājs Ainars Melders rosina apkopot datus, cik novadā ir pirmspensijas vecuma cilvēku, kurus skars valdības atbalstītie grozījumi ar 2014.gadu valstī paaugstināt pensionēšanās vecumu. “Uzskatu, ka Alūksnes novada domei vajag rakstīt vēstules uz Latvijas Pašvaldību savienību un Saeimu, brīdinot, ka jaunās izmaiņas veicinās sociālo spriedzi, pabalstu izmaksu, kas guls uz pašvaldību pleciem. Rakstot motivētas vēstules, pašvaldībai ir iespēja panākt izmaiņas,” saka A.Melders. Viņu atbalsta arī pārējie komitejas deputāti. V.Kalējs gan precizē, ka tas guls nevis uz pašvaldības pleciem, bet uz to iedzīvotāju, kuri vēl cenšas strādāt.
Vajag otru pansionātu
Šobrīd novadā sociālie darbinieki apseko dzīvesvietās iedzīvotājus, kuriem būtu nepieciešama aprūpe mājās. R.Kalniņa atzīst, ka cilvēki dzīvo ļoti dažādi. A.Melders uzsver, ka dzīves apstākļi daļai veco ļaužu novadā ir ļoti traģiski. “Novadā vajag vēl vienu pansionātu, lai nodrošinātu viņiem cilvēcīgus dzīves apstākļus! Tās vairs nav mājas, jo dzīvo kā kūtī. Piemēram, Annas skolas ēkā nākotnē varētu iekārtot veco ļaužu mītni, jo nevar atstāt cilvēkus tādos apstākļos,” saka A.Melders. Deputāte Elita Laiva atzīst, ka bieži ir ļoti grūti cilvēku pierunāt dzīvot pansionātā un pamest savu māju, lai arī tur dzīves apstākļi ir krietni labāki.
