Otrajā teātra sporta turnīrā pagājušā gada uzvarētāji ilzenieši ceļojošo balvu “Mārtiņgaili” nodeva Varakļānu vidusskolas komandai. Savukārt katras komandas labākais spēlētājs saņēma “Mazo Mārtiņgaili”.
Otrajā teātra sporta turnīrā pagājušā gada uzvarētāji ilzenieši ceļojošo balvu “Mārtiņgaili” nodeva Varakļānu vidusskolas komandai. Savukārt katras komandas labākais spēlētājs saņēma “Mazo Mārtiņgaili”.
“Tāda tikšanās ir labs mēģinājums un stimuls, lai pārbaudītu un apzinātos savus spēkus un iespējas dalībai trešajā Latvijas skolu teātru festivālā. Ne tikai Alūksnes, Bejas un Ilzenes, bet arī Dobeles, Varakļānu un Viļānu teātra sporta komandu treneri ir ļoti apmierināti, jo galvenā nav uzvara un balvas. Viņi ir guvuši stimulu strādāt, jo redzēja Latvijas labāko komandu spēli un vēlas tām līdzināties,” vērtē turnīra organizatore Ieva Malteniece.
Viņa jūtas gandarīta, ka komandu dalībnieki ar interesi vēroja citu uzstāšanos. Savējos atbalstīt bija atnākušas omītes un vecāki. Viņi ne tikai dzīvoja līdzi, turot īkšķus, bet arī teica, ko vēlas redzēt. Tiesa, ir neierasti skatīties bērnu fantāzijas radītu spēli, nevis autora lugas iestudējumu.
“Tas nozīmē, ka varam gaidīt rezultātus. Turnīru vadīja Matīss Šteinerts. Viņš ar teātra sportu nodarbojas jau vairākus gadus, tāpēc labi zina tā tehnikas un iespējas,” secina I.Malteniece.
Interesanti, ka Bejas komandā ir tikai 9.klases puiši un nav nevienas meitenes. Ieva uzskata, ka turnīrā gūtā pieredze viņiem noderēs, gatavojoties teātru festivāla atlasei martā. Ilzenes pamatskolas komandās ir bērni, kam teātra sports ir tuvs jau vairākus gadus, ir arī jauni dalībnieki. Turnīrā var piedalīties visi, tāpēc skolotāji var redzēt, ko katrs spēj.
“Mēģinājumu procesā nevar visus “atkost”, bet gadās, ka uz skatuves kāds negaidīti atraisās. Ja tas ir noticis, tad arī mēģinājumos ir vieglāk,” skaidro Ieva.
Starpbrīžos uzstājās Ingunas Dovganes deju grupas, arī dejotāji atzinīgi vērtēja turnīru. “Pirmo reizi redzēju teātra sportu, bet ļoti patika. Bērni ir atvērti un jūtas brīvi uz skatuves. Protams, lielākajiem ir arī pieredze. Viņiem ir arī interesantas idejas,” vērtē I.Dovgane. Alūksnes vidusskolēnu grupa pagājušajā gadā pieveica turnīrā uzvarējušos varakļāniešus, bet vadītājas slimības dēļ neaizbrauca uz Rīgu, kur notika atlase.
“Laba komanda veidojas mēģinājumos. Ir jābūt labiem draugiem, lai varētu saprast, izjust cits citu bez vārdiem un paredzēt reakciju. Mēs cenšamies būt kopā ne tikai mēģinājumos, bet arī citās aktivitātēs,” akcentē I.Malteniece.
Droši vien neviens cits teātris no rajona nav tik daudz piedalījies festivālos kā Ievas teātris. Tajā ir gan teātra sports, gan tradicionālais teātris. Ieva teātra sportu izmanto kā aktiera meistarības stundas. Tad ir vieglāk strādāt un iestudēt izrādes. Vadītājai patika, kā turnīrā startēja 8. līdz 9.klašu skolēnu komanda. Dalībnieki bija nobijušies, jo vairs nebija pieredzes bagāto aktieru, tomēr veiksmīgi tika galā. Martā viņi varēs startēt festivāla atlases skatē.
Pagājušajā vasarā bija teātra nometne. Mazāko bērnu grupa dzīvoja Mālupē pie krustmātes Ievas. Viņi ļoti sadraudzējās. Brauca ekskursijā uz Mazsalacu. Lielākā grupa dzīvoja nometnē Dundagā. Tas nozīmē, ka teātra dalībnieki strādāja arī vasarā.
“Es neizvēlos spējīgākos bērnus. Kam Dievs nav devis talantu, tie vairāk strādā un iegūst, darbojoties teātrī,” secina Ieva. Martā Ievas teātrim būs desmit gadi. Kas sākumā nespēj pat vārdu pateikt, pēc sešiem gadiem spēlē galvenās lomas.
