1.aprīlī apritēs divi gadi, kopš Iveta Vārtukapteine kļuva Jaunlaicenes, Veclaicenes un Ziemera pagasta pārvaldes vadītāja. „Tas nav aprīļa joks, viss ir ļoti nopietni. Spraigā darbā laiks ir aizritējis nemanot. Par laimi, visos trīs pagastos ir darbīga, radoša un aktīva komanda, uz kuru varu paļauties. Tāpēc par spīti sarežģītajai ekonomiskajai situācijai kopā daudz ir paveikts,” atzīst I.Vārtukapteine.
-Vai jūtaties saimniece šajos pagastos, ja lēmējvara ir novada pašvaldība Alūksnē?
– Pagastu pārvalde ir izpildvara, kas pilda deputātu lēmumus. Taču nav arī tā, ka mūsu ierosinājumi vai priekšlikumi domē tiktu bremzēti. Drīzāk jūtam atbalstu un vēlmi palīdzēt ar konsultācijām, jo novada pašvaldībā strādā speciālisti. Protams, ir jāņem vērā situācija un jāspēj tai pielāgoties. Nevaram kalt lielus plānus, bet ir jārēķinās ar finansējumu, kāds ir mūsu rīcībā.
– Vai tas nozīmē, ka atzinīgi vērtējat vairāku pagastu apvienošanu vienā pārvaldē?
– Sākumā šķita – nē, tā nebūs labi. Parasti jauno ir grūti pieņemt. Tagad, runājot ar darbiniekiem un iedzīvotājiem, nākas secināt – viņi neizjūt, ka pagasta vadītājs nav uz vietas katru dienu. Protams, nekad visiem nebūs labi. Katrā pagastā ir darbinieki, kas spēj risināt ikdienas jautājumus, man atliek plānot un organizēt, bet kopīgi domājam, kā būtu labāk. Tiesa, ekonomisku ieguvumu – līdzekļu ietaupījumu – apvienošana, manuprāt, nav devusi. Braukājot uz pagastiem, tiek patērēts vairāk degvielas, arī telefonu rēķini savstarpējai saziņai ir lielāki. Toties nenoliedzami ieguvums ir attīstības speciāliste, kas ir trim pagastiem kopēja. Ja man būtu jādomā arī par projektiem un lauksaimnieku konsultācijām, tad diez vai spētu visu izdarīt.
– Vai pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām būtu atbalstāms vides un reģionālās attīstības ministra priekšlikums samazināt deputātu skaitu pašvaldībās?
– Par to neesmu domājusi, tāpēc grūti spriest. Iespējams, ka ar mazāk deputātiem ātrāk varētu vienoties un pieņemt lēmumus. Jo vairāk deputātu un viedokļu, jo grūtāk ir atrast kopsaucēju. Katram savs viedoklis šķiet pareizākais. Ir tik daudz darba ieguldīts pagastos, ka būtu žēl, ja atkal tiktu veiktas reformas un pārvaldei vajadzētu atteikties no kāda pagasta. Ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu projektiem ir izdevies daudz paveikt infrastruktūras attīstībā un vides sakārtošanā. Tos izstrādājot, ieklausāmies iedzīvotāju viedokļos. Jaunlaicenē ir aktivizējušies daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, kuri izveidoja biedrību un iesniedza projektu ēkas siltināšanai un renovācijai. Māriņkalna pensionāri izteica vēlmi, ka pie tautas nama vai centrā vajadzētu izvietot soliņus. Atbalstot jaunieši ierosmi, šogad tiks izveidots strītbola un volejbola laukums. Arī Jaunlaicenē būs strītbola laukums, bet Veclaicenē tāds jau ir kopš pērnā gada, turklāt tur ir izvietoti arī āra trenažieri. Tagad visu trīs pagastu ūdenssaimniecību ir pārņēmusi novada pašvaldības kapitālsabiedrība SIA „Rūpe”, kas Veclaicenē un Māriņkalnā īstenos ūdenssaimniecības modernizācijas projektus, bet Jaunlaicenē tiek izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums šādam projektam.
– Vai novadā pagastiem ir lielākas iespējas piesaistīt investīcijas projektiem?
– Projektu izstrāde un īstenošana lielā mērā ir atkarīga no katra pagasta un attīstības speciālista aktivitātes, kā arī no prasmes savas ieceres aizstāvēt novada Plānošanas un attīstības nodaļā, domes finanšu komitejā, kur lemj par pašvaldības līdzfinansējumu projektiem. Šo naudu saņem no novada domes, nevis no pagasta budžeta. Tas ir liels ieguvums, jo viena pagasta budžetā šādus līdzekļus nevarētu atrast. Piemēram, pagājušā gada nogalē tika iesniegts Igaunijas – Latvijas programmas projekts ar Reuges (Igaunija) pašvaldību, lai rīkotu kultūras pasākumus jauniešiem, kam arī pašvaldība neliedza līdzfinansējumu. Laba sadarbība mums ir izveidojusies ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kas aktīvi līdzdarbojas Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus sakārtošanā. Drusku pilskalnā ir paredzēts uzbūvēt skatu torni, bet Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija iebilda, ka tornis varētu bojāt pilskalna virskārtu. Novada pašvaldība atbalsta projekta ieceri, tāpēc ceram rast kompromisu.
– Kā apmierina naudas sadalījums pagastiem, kas šogad tika mainīts?
– Nauda tika dalīta pēc iedzīvotāju skaita un noteikta koeficienta, kas mazākiem pagastiem ir lielāks. Ziemera pagastā ir gandrīz 1000 iedzīvotāju, tāpēc koeficients ir 1, bet Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastam – 1,5. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Ziemera pagastā finansējums palika nemainīgs, Jaunlaicenē – mazliet lielāks, bet Veclaicenē – nedaudz mazāks. Ja kādā pagastā šobrīd vajag vairāk, varam izmanot citam pagastam iedalīto finansējumu. Šogad nedaudz no Veclaicenes ietaupītās naudas pārcēla uz Jaunlaiceni, lai tur varētu uzcelt malkas šķūni. Protam dzīvot taupīgi, neizlietojam naudu administratīvām vajadzībām, bet galvenokārt attīstībai.
Jo vairāk deputātu un viedokļu, jo grūtāk ir atrast kopsaucēju. Katram savs viedoklis šķiet pareizākais.
Iveta Vārtukapteine
Šogad ir paredzēts labiekārtot visu trīs pagastu centru teritoriju. Tas stimulē arī iedzīvotājus rūpēties par savu īpašumu un tuvāko apkārtni. To labi varēja redzēt Veclaicenē, kur pērn labiekārtoja Raipala ezera taku, bet otrā krastā pēc pašu iniciatīvas strādāja iedzīvotāji.
– Sācies pavasara šķīdonis, kad vietējo ceļu slēgšana kavē koksnes izvešanu un smagsvara transporta kustību.
– Šis ir sarežģīts laiks sevišķi tiem uzņēmējiem, kuriem jāizved kokapstrādes produkcija. Tāpēc sazinājos ar “Latvijas valsts ceļu” Alūksnes nodaļas vadītāju Juri Priednieku, lai rastu risinājumu un nevajadzētu pārtraukt darbu. Vienojāmies, ka tiks vērtēta situācija katrā ceļa posmā, lai arī slēgtos ceļus īslaicīgi varētu izmantot gatavās produkcijas izvešanai. Protams, gan valsts, gan vietējo ceļu stāvoklis pasliktinās, nevis uzlabojas, jo trūkst finansējuma. Vasarā ļoti taupām – ceļi tiek greiderēti un bedrītes remontētas mazāk, lai ziemā tos varētu iztīrīt no sniega, skolēnus vestu uz skolu, izvestu pienu un netiktu traucēta pagasta dzīve.
– Vissāpīgākie tomēr ir jautājumi, kas saistīti ar sociālo palīdzību iedzīvotājiem.
– Nu jau sociālajam darbiniekam ir gandrīz kā ģimenes ārstam, pie kura cilvēki pierakstās uz pieņemšanu. Pieņemšanas dienās vienmēr ir ļoti daudzi, kas vēlas lūgt palīdzību, un nākas vērtēt katra situāciju. Visgrūtāk klājas mazturīgām ģimenēm, kurās aug bērni. Var jau teikt, ka izglītība ir par brīvu. Bet es pati zinu, cik maksā skolēnu darba burtnīcas un skolas piederumi. Daudzi ir bezdarbnieki, un darba arī nav. Gados jaunie iedzīvotāji ir devušies uz lielajām pilsētām vai darbā uz ārzemēm. Sevišķi daudz jauniešu ir izbraukuši no Veclaicenes, kas joprojām skaitās viņu dzīvesvieta. Tāpēc nav brīnums, ka šogad Ziemera pagastā ir dzimuši tikai divi bērni, Veclaicenē – viens bērns un Jaunlaicenē – neviens. Ziemera pagastā ir četri kokapstrādes uzņēmumi, uz kuriem strādāt brauc gan no Veclaicenes, gan no Alūksnes. Taču vietējie bezdarbnieki nāk pēc GMI pabalsta, jo dažs ir pieradis, ka var nestrādāt. Turklāt tas jau kļūst par ieradumu.
– Vai būtu nepieciešams lielāks valsts atbalsts, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju?
– Jaunajām ģimenēm ir ļoti vajadzīgs gan valsts, gan pašvaldības atbalsts. Valsts un arī novada pašvaldības pabalstu – 50 latus – saņem pēc bērna piedzimšanas. Taču grūtākais periods ir, kad pēc dekrēta atvaļinājuma beidzas māmiņu alga. Tad mēnesī par bērnu saņem tikai 8 latus, bet vajadzības aug līdz ar pašu bērnu. Tas jaunajām māmiņām sarežģī darba iespējas, jo nevar samaksāt auklītei, bet Ziemera pagastā nav bērnudārza. Tāpēc pirmsskolas vecuma grupā skolā tiek uzņemti bērni no četru gadu vecuma. Jaunlaicenē ir diezgan liela audzēkņu grupa no divu gadu vecuma, kur var vest bērnus arī no citiem pagastiem. Šo iespēju izmanto vecāki, kuri brauc uz darbu no Veclaicenes. Tur kādreiz bija bērnudārzs, bet nu jau tā ēka ir sabrukusi.
– Kas pietrūkst pašai?
– Brīvā laikā, ko varētu pavadīt kopā ar ģimeni. Nereti arī brīvdienās ir jābūt pasākumos, bet darbdienās pārvaldē strādāju pat līdz 19.00. Bērni man saka – kādreiz uz kalniņu braucām, bet tagad esmu nogurusi, kad aizeju mājās. Tomēr man patīk šis darbs. Katru dienu ir kaut kas cits, kas jārisina un jādara, varu izpausties radoši.
– Vai nav mazliet bail, kā būs, kad tiks ievēlēta jauna novada dome?
– Esmu optimiste, bet, protams, mazliet ir bažas par nākotni.
