Vai zināt, kā mēms vai nedzirdīgs cilvēks var nokārtot mutisko valodas eksāmenu, kas nepieciešams naturalizācijas procesā? Un kā neredzīgs – rakstisko?
Vai zināt, kā mēms vai nedzirdīgs cilvēks var nokārtot mutisko valodas eksāmenu, kas nepieciešams naturalizācijas procesā? Un kā neredzīgs – rakstisko? Ka viņiem, iespējams, nemaz nav jākārto eksāmeni, jo viņus var atbrīvot no tiem? Nezinājāt, arī viņi, neredzīgie un nedzirdīgie nepilsoņi, nezina, jo šāda informācija līdz šim nav bijusi pietiekami pieejama ne informatīvajos materiālos, ne masu saziņas līdzekļos.
“Kopumā Latvijā aptuveni pieciem procentiem iedzīvotāju ir dažāda invaliditāte. Diemžēl precīzi dati par mazākumtautību pārstāvju vai nepilsoņu skaitu starp šiem cilvēkiem nav pieejami, jo šāda statistiskā uzskaite Latvijā netiek veikta. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem var aprēķināt, ka no šiem pieciem procentiem (118 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju) gandrīz puse ir mazākumtautību pārstāvji, savukārt apmēram 20 procenti no šiem cilvēkiem, iespējams, ir nepilsoņi,” stāsta Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” prezidents Ivars Balodis.
2005.gada martā tika atklāts Invalīdu informācijas un vides pieejamības centrs “VAR”. Vienlaikus darbu uzsāka bezmaksas tālruņa līnija, kur ikviens var piezvanīt un noskaidrot sev būtiskos jautājumus, kas saistīti ar cilvēku ar invaliditāti tiesībām. Katru mēnesi tiek saņemti vidēji 800 jautājumi, no kuriem vidēji 70 procenti zvanu tiek saņemti no mazākumtautību pārstāvjiem. Arī starp “VAR” centra apmeklētājiem palielinājies tieši mazākumtautību pārstāvju apmeklētāju skaits. Saņemtie jautājumi atspoguļo šīs auditorijas izteiktu neinformētību pat par šķietami elementārām lietām. Vidēji 40 procenti jautājumu ir par sociālo pabalstu tēmu, 25 procenti saistīti ar nodarbinātību, 10 procenti ir par transporta jautājumiem, 8 procenti saistīti ar brīvā laika pavadīšanu.
Līdzšinējos Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” projektos veiktā masu saziņas līdzekļu analīze atklāja, ka, salīdzinot latviešu un krievu valodā rakstošos komunikāciju līdzekļus, pastāv atšķirības ne tikai cilvēku ar invaliditāti problēmu atainošanas intensitātē, bet arī to analīzes dziļumā. Latviešu valodā rakstoši masu saziņas līdzekļi salīdzinoši regulāri ievieto analītiskus, skaidrojošus rakstus, kas veicina izpratni par cilvēku ar invaliditāti stāvokli Latvijā, taču krievu valodā iznākošiem medijiem ir tendence galvenokārt atspoguļot tēmas, kurām ir skandalozs raksturs. Tieši tāpēc ievērojamai daļai Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir invaliditāte, nav pieejama aktuāla informācija par viņu tiesībām.
Lai aktualizētu šo jautājumu sabiedrībā un informētu mazākumtautību pārstāvjus ar invaliditāti Latvijā, “Apeirons” ir uzsācis projekta “Invaliditāte vieno!” īstenošanu. Šajā projektā tiks organizētas dažādas aktivitātes, lai veicinātu sabiedrības integrāciju Latvijā, atbalstot mazākumtautību cilvēku ar invaliditāti iesaistīšanos sabiedriskās norisēs, veicinātu mazākumtautību līderu – cilvēku ar invaliditāti iesaistīšanos valsts politikas veidošanā, kā arī veicinātu cilvēku ar invaliditāti, kas nav Latvijas pilsoņi, naturalizāciju, sniedzot atbilstošu informāciju. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības PHARE programmas finansējumu.
