Nav vēl noteikts datums krievu valodas referendumam, taču ir skaidrs – tas notiks. Par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusu krievu valodai, parakstījušies 187 378 pilsoņi, kas ir 12,14 procenti no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos balsstiesīgo iedzīvotāju skaita.
“Komisijas ir jāizveido 45 dienas pirms referenduma. Darbam pagastu vēlēšanu iecirkņos piesakās daudzi, kuri tajos ir jau strādājuši. Pilsētā ir neliela komisiju sastāvu maiņa. Priekšroka tiek dota tiem vēlēšanu iecirkņu komisiju priekšsēdētājiem un sekretāriem, kuriem ir pieredze, taču ir arī jauni komisiju locekļi,” stāsta Alūksnes novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Priednieks.
Kā pilsonis viņš secina, ka demokrātija Latvijai izmaksā ļoti dārgi. Referendumam tiks tērēts 1,7 miljoni latu. “Tur neko nevar darīt – demokrātiskā valstī var ierosināt balsot referendumā par jebkuru jautājumu. Tomēr uzskatu, ka prasība pēc otras valsts valodas ir pliķis sejā latviešiem. Nevar skaidrot, ka citās valstīs ir divas valsts valodas, jo tajās ir pavisam citāda situācija nekā Latvijā,” atzīst J.Priednieks. Viņš secina, ka referendumā tomēr vajadzētu paust savu nostāju “par” vai “pret”, lai reizi par visām reizēm to skaidri parādītu un nevarētu manipulēt. Diemžēl pieredze liecina, ka pārāk daudz ir to, kuri nepiedalās ne vēlēšanās, ne referendumā
Vakar Saeimas ārkārtas sēdē pret likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās balsoja visas frakcijas, atturējās viens deputāts, “Saskaņas centra” deputāti atstāja sēžu zāli un nebalsoja. Tā kā pilsoņi rosina grozīt arī Satversmes 4.pantu, tad tautas nobalsošana ir jārīko neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums. Referendumam ir jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā likumprojekta izskatīšanas Saeimā. Tas nozīmē, ka tautas nobalsošana varētu notikt februāra beigās, visticamāk, 18.februārī.
