Vita Andersone, Bērnu sociālās aprūpes centra „Gaujiena” vadītāja
Jādzīvo vienā vidē
Ir ļoti jāizvērtē bērnunami un audžuģimeņu kustība. Šobrīd likumdošana ļauj bērnam padzīvot ģimenē un pēc tam nodot viņu atpakaļ bērnunamā. Bērnam tā ir smaga trauma otro, trešo reizi atgriezties. Salāpīt šo bērnu dvēseli nav nevienu psihologu, sociālo darbinieku iespējās. Labākais risinājums būtu – katram bērnam augt savā ģimenē. Tā kā tas nav iespējams, tad nevajadzētu bērnam vairākkārt mainīt vidi. Vajadzētu ar likumu aizliegt atteikties no audžuģimenē paņemta bērna. Ģimenēm vienīgā motivācija pieņemt savā ģimenē audžubērnu varētu būt lielāks finansiālais atbalsts no valsts. Mūsu sabiedrība vēl gadus desmit, divdesmit nebūs psiholoģiski sagatavota, lai varētu uzņemties atbildību par svešiem bērniem, jo mēs kaut kā netiekam galā ar savējiem.
Tatjana Smirnova, trīs audžubērnu mamma
Bērnam jāaug ģimenē
Bērnam viennozīmīgi labāk ir augt ģimenē, kur viņš var saņem ģimenes mīlestību un rūpes, piederības un māju sajūtu. Manā ģimenē audžubērni ir jau četrus gadus. Lai gan finansiālais atbalsts no valsts ir mazs, ne brīdi neesmu to nožēlojusi. Visi trīs bērni, 4 un 7 gadus vecie puikas un 8 gadus vecā meitene, ir no vienas ģimenes, un augt kopā viņiem ir svarīgi. Negatīvais aspekts vien ir tas, ka, dodot bērnus adopcijai, viņiem būs grūti aprast ar jauno situāciju, jo pieraduši pie audžuģimenes. Kopā ejam uz skolu, kopā mājās, pieraduši pie skolas bērniem, pie manis, uzticas. Ieceri par atbalsta palielināšanu ģimenēm atbalstu. Ar 75 latiem uz bērnu ir par maz. Optimālais būtu 100 lati. Jāpērk ne vien apģērbs, bet bērniem gribas arī kādu saldumu.
Meitene, kas internātā dzīvoja no 8 gadu vecuma
Bērnunamus nevajag likvidēt
Liktenis nebija žēlīgs, un no astoņu gadu vecuma līdz pat skolas beigšanai pastāvīgi dzīvoju internātā. Vecākiem nebija svarīgi mani redzēt mājās. Sākumā man tas sāpēja, bet vēlāk nemaz necentos dodies turp. Manas mājas bija internāts. Mums tur bija sava valstība. Pieļauju, ka tā ir arī bērnunamā – viņiem tur ir sava dzīve. Ar vidi un dzīvi ir apraduši. Ne vienmēr augt ģimenē ir pats labākais variants. Situācijas ir dažādas. Bērnunami ir vajadzīgi, negribētu, lai tos likvidē. Zaudējumu būtu vairāk nekā ieguvumu. Risinājums būtu pakāpeniska bērnunamu likvidācija, respektīvi, mazos bērnus liktu ģimenēs, bet tiem, kas ir bērnunamos, ļautu izaugt tur.
