Grāmatā “To nedrīkst nezināt” apkopoti vairāki desmiti leģionāru atmiņu stāsti par Otrā pasaules kara pēdējām dienām un viņu gadiem ilgo ceļu caur gūstu un filtrācijas nometnēm uz mājām. Kaut gan sākotnēji domāts, ka ar grāmatas saturu iepazīstinās tās sastādītājs Gunards Bērziņš, veselības problēmu dēļ viņš nevarēja ierasties. Viņa vietā šo uzdevumu veica Jānis Polis.
Vērtību nodošanas diena
Grāmatā galvenokārt apkopoti Cēsu puses leģionāru stāsti. Kāpēc ar grāmatu būtu vērts iepazīties arī alūksniešiem? J.Polis norāda, ka tas ir vēsturisko faktu dziļuma dēļ. “Šajā vienā pašā grāmatā iekšā ir tik daudz unikālu faktu, kurus es, kurus jūs visi varbūt uzzināsiet pirmo reizi,” viņš uzsver. Savu stāstījumu J.Polis papildināja ar mazāk zināmiem faktiem, piemēram, leģionāru rindās bija arī krievu tautības pārstāvji, kas leģionā iestājušies brīvprātīgi.
Alūksnes muzeja komunikāciju speciāliste Inese Janēviča stāsta, ka uz šo pasākumu cilvēki aicināti, lai parādītu, ka mums ir varoņi, ko pieminēt. Viņa uzsver, ka vēsture pārstāj būt pagājība tikai tad, kad tai tiek saskatīta vērtība tagadnē. 16.marts ir kā vērtību pārmantojamības diena, kurā leģionāri dalās ar savām vērtībām jeb personīgo vēsturi, bet jaunā paaudze to saņem pretī. “Bez viņiem, šo vērtību tālāk sniedzējiem, un bez mums, šo vērtību saņēmējiem, leģionāru nestais upuris varētu izrādīties nelietderīgs,” spriež I.Janēviča.
Jāzina tautas vēsture
Uz pasākumu bija ieradušies gandrīz divdesmit cilvēki. Starp viņiem bija arī pārstāvji no politiski represēto kluba “Sarma” un biedrības “Tēvzemes Daugavas vanagi” Alūksnes nodaļas. Klausītāju lokā atradās arī alūksnietis Luijs Prūsis. Viņu nākt uz pasākumu mudināja vēlme iepazīt tautas vēsturi. “Mana ģimene nav bijusi saistīta ar leģionāriem, tomēr leģionāri ir mūsu vēsture,” viņš saka. “Sveštautieši jau nezina mūsu tautas vēsturi. Stāsta visādus brīnumus. Lai tauta zinātu un varētu aizstāvēties pret šiem apmelojumiem, ir jānāk un pašiem jāsaprot, kas ir kas.”
