Kā baltajā sniegā ar krāsām iezīmējas pasaku pūķa, sapņu pils, sniegavīra un citas skulptūras, tā ar mūzikas skaņu, ugunskuru dūmu, ēdienu smaržu, deju un atrakciju kustību prieku pārpilni veidojas pirmie Alūksnes muižas parka svētki.
Atklāj apjomīga projekta šķautnes
Alūksnes novada domes kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte norāda, ka svētki ir Jaunās pils kompleksa ēku un muižas parka rekonstrukcijas projekta sastāvdaļa. “Alūksne ir Ziemeļvidzemes pērle. Pilsēta, kurā sniegs ir gandrīz katru ziemu. Arī šobrīd ziema mums ir dāvājusi brīnišķīgu dienu atpūtai muižas parkā, kas vēsturiski ir veidots šim mērķim,” uzsver S.Eglīte, atklājot svētkus. Viņa aicina izmantot visas iespējas, ko piedāvā pasākuma organizatori ne tikai parkā, piedaloties spēlē “Alūksnes leģenda”, bet arī sniega pilsētiņā bērniem un Jaunajā pilī, kur viesmīlīgi sagaida tās saimnieku baronu Fītinghofu pāris – Inita Veismane un Didzis Eglītis, muižas ļaudis un amatnieki. Gan atjaunotā pils fasāde, gan muzejā izveidotā ekspozīcija, gan filma DVD formātā par pils kompleksu un parku, gan Jaunās pils mājas lapa internetā ļauj secināt, cik daudz ir paveikts projektā, kas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu. Kā jau svētkos pils telpās skan mūzika, var cienāties ar barona bonbongām vai malkot kādu dzērienu. “Pils ir ieguvusi rozā krāsu, kas dažam patīk, dažam nepatīk. Taču visiem ir jāatzīst, ka tagad no ārpuses tā izskatās daudz labāk. Ceram, ka arī no iekšpuses pils lēnām pārvērtīsies un kļūs par skaistāko ēku mūsu pilsētas centrā, ar ko varēsim lepoties,” saka S.Eglīte.
Ledū atveido Eola templi un Bībeli
Būtu neiespējami izstāstīt visu par svētku aktivitātēm vairāku stundu garumā, kas notiek vienlaikus dažādās vietās. Katrs izvēlas to, kas vairāk saista. Taču visiem kaut kas nebijis un neredzēts ir ledus skulptūras. “Līdz šim ledus skulptūras veidotas Jelgavā un Rīgā, bet šoziem tās ir arī Alūksnē. Sadarbībā ar ledus skulptūru veidotājiem no Rīgas ir iecere turpmāk pilnveidot muižas parka svētkus ar ledus skulptūrām,” uzsver Alūksnes tautas nama vadītāja Sanita Bērziņa. Šoreiz ledus skulptūras veidojuši tikai trīs alūksnieši: Gunārs Ozoliņš, Uģis Puzulis un Daniels Meisners. “Vajadzīga liela uzdrošināšanās, tāpēc vietējo atsaucība nav liela. Arī tiem, kas strādājuši ar citiem materiāliem – mālu vai koku, tas nav vienkārši, jo ledus ir pilnīgi citāds. Tagad visas ledus skulptūras ir izgaismotas un joprojām var apskatīt,” saka S.Bērziņa. Dažas ledus skulptūras: E.Glika Bībele, Eola templis un Tempļakalna rotonda, kā arī īpaši sasaldēti ledus gabali skulptūru veidošanai ir vesti no Rīgas. Vairums ledus skulptūru, kurās attēloto objektu oriģināli redzami Alūksnē, veidotas tepat.
Nav pēdējie muižas parka svētki
Sniega skulptūru veidošanā klašu grupā galveno balvu – 100 latus ekskursijai – ieguvusi Alūksnes mākslas skolas komanda. Domu biedru grupā balvu – vienu dienu Ķauķu kalnā – saņem Strautiņu mazpulks un domu biedri.
(Turpinās no 1.lappuses)
Pārsteiguma balvas iegūst Alūksnes novada vidusskolas 10.a, 10.b un sākumskolas komanda. Netradicionālo braucamrīku lielajā nobraucienā no Eola tempļa kalna uzvarējusi komanda “Lejnieki un vedekla”. Netradicionālo slēpotāju konkursā – balva alūksnietei Millijai Eglītei. Spraiga bijusi spēle “Alūksnes leģenda”, tajā veiksmīgākā izrādījusies komanda, kuras būvētā pils sasniegusi 1,34 metru augstumu. Balvas iegūst arī ātrākie starp “Spicajiem slēpotājiem”, uzvarētāji cietokšņa iekarošanā, ragaviņu slalomā, kā arī veiksmīgākie bruņinieku cīņās un lielajā nobraucienā. Īpaša balva tiek piešķirta komandai, kura pirmā finišē “Leģendārajā maltītē”. Tiesa, Kājnieku skolas lauku virtuvē gatavoto maltīti var baudīt visi, kuri izgājuši spēles posmus.
“Manuprāt, ziemā tik liela apjoma pasākums nav bijis sen. Šo svētku sarīkošana nebija viegla tāpēc vien, ka teritorija tiem ir plaša. Bieži sniga, tāpēc vairākkārt vajadzēja attīrīt celiņus un norises vietas. Labi, ka pirms svētkiem bija atkusnis, varēja veidot sniega skulptūras un arī sniega pikas mešanai un “kaujām”, nevis izmantot bumbas,” secina S. Bērziņa. Viņa atzīst, ka pirmā reize vienmēr ir grūtākā, bet pēc tam zina, kam pievēršama lielāka vērība. Taču ir skaidrs, ka arī turpmāk parka teritorijā tiks rīkoti svētki.
