Pirmais ledus, kā zināms, ir tas izturīgākais, ja vien nav salis kopā ar sniegu. Šoziem tāds uzsalis ir tikai Vidzemes augstienes dažos nelielos ezeriņos. Cik esmu novērojis, makšķernieki pa necaurspīdīgu pirmo ledu iet daudz drošāk nekā pa caurspīdīgu, kas patiesībā ir pilnīgi ačgāni. Caurspīdīgs ledus uzsalst pie kailsala. Tas nozīmē, ka tas būs stiprs un jau septiņu centimetru biezumā izturēs arī 130 kilogramu svaru. To spriežu pēc sava svara + ekipējuma. Tas gan nenozīmē, ka vienā vietā uz šāda ledus biezuma var sanākt vairāki cilvēki.
Ja pirmais ledus ir klāts ar plānu sniega kārtu, kas ir aptuveni pieci centimetri, tad noteikti būtu jāpavēro sniega nokrāsa. Vietās, kur tas ir tumšākā krāsā, iešana var būt ļoti bīstama. Pārdrošība te ir pilnīgi nevietā, jo, kaut arī pastāv nerakstīts likums, ka vienam uz pirmā ledus nav ieteicams iet, paļauties uz otra cilvēka palīdzību tā kā nevajadzētu. Pati stabilākā un reālākā versija ir peldošais kostīms, kurš cilvēku, ja vien tas nav ielūzis upē ar straumi, notur virs ūdens aptuveni 20 minūtes. Šajā laikā izdarīt var daudz ko. Šiem kostīmiem ir ūdens necaurlaidīgas kabatas, kurā pirms copes var ielikt arī mobilo telefonu, bet vēlams to turēt krūšu augstuma kabatās. Pirmā un galvenā pozīcija, kas jāieņem pēc ielūšanas, ir gulēšana ūdenī uz muguras, kājas un rokas paceļot uz augšu.
Ejot pa pirmo ledu, prātīgs cilvēks vienmēr ņem līdzi ledus cirtni (vergu). Parasti veselīga vīrieša kārtīgs cirtņa asmeņa trieciens pret ledu nedrīkst iziet tam cauri. Ja tas nenotiek, tad ledus biezums ir kā minimums aptuveni pieci centimetri. Labāk jau cirst vairākas reizes un vienā vietā. Kā obligāts pasākums ir “kaķa nagi”, kurus iever noturīgā bikšu gumijā un izver kā bērnudārza audzēknim caur piedurknēm tādā garumā, lai pie pirmajām problēmām varētu viegli ar otru roku aizsniegt. Šāda mantiņa ar saviem asajiem galiem palīdz izrāpties uz ledus. Ejot kompānijā, vismaz vienam cilvēkam līdzi jābūt striķa galam un kā minimums vismaz piecu metru garumā. Būtu labi, ja vienā galā jau iepriekš iesietu kaut ko nedaudz smagāku, lai vieglāk attiecīgo virves galu aizmest ielūzušajam.
Pārvietojoties pa pirmo ledu, katru lietu turiet savā rokā. Ja gadījumā ielūstat, tad var mantas palaist vaļā un rokas izplest plecu platumā. Šāda rīcība neļaus pakļūt zem ledainā ūdens. Man pašam šādi gadījumi nav bijuši, kaut arī piederu pie tiem trakajiem, kas kāpj uz ledus pie pirmās izdevības. Uz upēm nelienu, kaut arī iespējamie līči ar stāvošu ūdeni ir aizsaluši. Tāpat apmeklēju ūdenskrātuves un vietas, kur zinu, ka ir stingra gultne un dziļums nav lielāks par diviem metriem. Viss it kā ļoti vienkārši. Būsim prātīgi!◆
