Ingrīda Bogņana, SIA “Alūksnes lielā aptieka” (BENU 12) vadītāja
Klausās, ko saka
kaimiņi
Viena no lielākajām kļūdām ir medikamentu aizvietošana. Pats cilvēks izdomā ar kaut ko aizvietot sev izrakstītos medikamentus, kuri ir dārgāki. Bieži vien aptiekāri tiek uztverti kā ģimenes ārsti. Pie mums ir īsākas rindas un arī par vizīti nav jāmaksā. Cilvēki mēdz prasīt, vai var aizvietot medikamentus, bet mēs uzsveram, ka jālieto ir tas, ko ārsts izrakstījis, nevis kāds cits medikaments. Cilvēki klausās, ko saka kaimiņi, kādam kāds cits medikaments ir palīdzējis, un tā nu viņi vēlas arī to iegādāties, bet – tu neesi tavs kaimiņš! Bieži vien cilvēki pieļauj kļūdu, arī pārtraucot dzert medikamentus, kad kļūst vieglāk. Ir medikamenti, kurus nedrīkst pārtraukt dzert un kuri ir jālieto vismaz trīs mēnešus vai pusgadu, taču arī tur cilvēki pieņem patvaļīgus lēmumus. Tieši šī patvaļība ir bieži novērojama, tiesa gan, pēdējā laikā ne tik izteikti. Arī vitamīni nebūt nav tik nekaitīgi. Nevajadzētu kopā jaukt divus vienāda vai līdzīga satura vitamīnus, jo tad cilvēks tos pārdozē. Ir vitamīni, kas šķīst nevis ūdenī, bet eļļā, tādējādi tie neizvadās no organisma tik viegli, bet kādēļ gan pārslogot aknas? Nevajadzētu arī dzert vitamīnus vairāk, nekā tas ir noteikts, it sevišķi bērniem. Es nevaru kādam aizliegt internetā pirkt uztura bagātinātājus, bet medikamentus noteikti neiesaku tur iegādāties. ◆
Inga Prilužnija, alūksniete
Nav izpratnes par medikamentiem
Daži ārsti mūs pie šādas eksperimentēšanas ir pieradinājuši. Es savam ģimenes ārstam jautāju diagnozi un tikai tad dzeru kādus medikamentus, nevis, kā tas bieži notiek, ārsti izraksta zāles, pat īsti nezinot diagnozi: pamēģini šīs, ja nelīdzēs, tad pamainīsim. Tā ārsti ir pieradinājuši cilvēkus mēģināt, mainīt, jaukt kaut ko, bet mēs neesam izmēģinājumu trusīši. Es sevi neuzskatu par tik situētu cilvēku, lai, tā eksperimentējot, mainītu medikamentus. Cilvēki ir arī viegli iespaidojami, un bieži vien sarunas par kādu preparātu klīst no mutes mutē. Viena tante teica, ka viņai šis ir palīdzējis, otra, ka tas, un tā nu cilvēki paļaujas uz otra teikto un arī izmēģina. Lai justos labāk, cilvēki ir gatavi sapirkt jebko un lietot lielas devas. Es saprotu arī viņus, jo, lai pierakstītos pie ģimenes ārsta, ir jāgaida garas rindas un cilvēki tad mēģina paši kaut kā sevi ārstēt, jo nevar sagaidīt. Cilvēki domā, ka uztura bagātinātāji jau nenodarīs neko ļaunu, bet liela daļa medikamentu slēpjas zem šī it kā nekaitīgā nosaukuma – “uztura bagātinātājs”. Esmu pirkusi pretklepus sīrupus, kuri skaitās uztura bagātinātāji. Cilvēkiem nav izpratnes par medikamentiem, jo tur ir jābūt kādām zināšanām par to, kas tad tās ir par vielām attiecīgajā preparātā un kā tās mijiedarbojas ar citem preparātiem. ◆
Ingūna Dovgāne, mūsdienu deju studijas „Dejo savam priekam” pedagoģe
Aptiekārs nav
ģimenes ārsts
Ir jāsaprot, kāpēc tu lieto zāles. Bez ārsta ziņas vispār nevienu medikamentu nevajadzētu iegādāties. Arī no uztura bagātinātājiem var rasties dažādas komplikācijas, piemēram, alerģija, tāpēc nevajadzētu uzskatīt, ka tie ir pilnībā droši. Daudzi tērē līdzekļus šiem uztura bagātinātājiem, bet tā vietā viņi varētu arī palūkoties dabā, kur daudzi augi mums var nodrošināt to pašu. Ļoti viegli jau ir ieripināt mutē kapsulu. Es neesmu pret medikamentu lietošanu, taču pirms to lietošanas noteikti jākonsultējas ar ārstu. Aptiekārs nav ģimenes ārsts, un cilvēkam jāuzņemas atbildība arī pašam. Aptiekārs nezina, kādus vēl medikamentus pircējs lieto, ja vien cilvēks pats to neatklāj. Ārstam un aptiekāram ir atšķirīgas misijas, tāpēc šī akcija ir vērtējama ļoti pozitīvi. Ja cilvēki bieži vien seko līdzi reklāmām un pērk kādus uztura bagātinātājus, tad viņi varēs arī ietekmēties no šīs informatīvās kampaņas un iemācīsies nejaukt patvaļīgi medikamentus vai arī aizvietot vienus medikamentus ar citiem. Es arī neuzticos internetveikaliem, kuros reklamē dažādus medikamentus, un neiesaku arī citiem tiem uzticēties, jo ir dzirdēti arī ne tik pozitīvi piemēri. Aptieka tomēr var sniegt kādu garantiju par iegādāto produktu. Bieži vien šajos veikalos preparāti ir arī dārgi, bet cilvēki domā – ja jau dārgs, tad jau labs, bet tā ne vienmēr ir. ◆
