Visu martu Veru muzejā Igaunijā būs skatāma Alūksnes un Apes novadu, kā arī Veru apriņķa skolēnu mājturības radošo darbu kopizstāde. Tā tika atklāta pagājušajā sestdienā.
Alūksnes un Apes novadu mājturības un tehnoloģiju skolotāju metodiskās apvienības vadītājs Jurģis Šatilovs atklāj, ka piedalīties izstādē ar saviem darbiem bija aicinātas visas izglītības iestādes. Uzaicinājumam atsaucās 15 skolas – Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola, Gaujienas internātpamatskola, Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola un Sikšņu pamatskola no Apes novada, kā arī Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija, Alūksnes novada vidusskola, Alūksnes pilsētas sākumskola, Liepnas internātpamatskola, Liepnas vidusskola, Jaunannas, Jaunlaicenes, Malienas, Mālupes, Strautiņu un Ziemeru pamatskola. Kopumā uz Igauniju aizvesti apmēram 400 darbi, starp kuriem kuplā skaitā ir gan meiteņu, gan zēnu darbi.
Izceļ darbu daudzpusību
Tie organizatoru rokās nonākuši tikai dažas dienas pirms izstādes atklāšanas, tāpēc tās iekārtojums tapis darba procesā. “Muzejs mums atvēlēja trīs plašas telpas, kurā igauņu un latviešu darbi atrodas atsevišķi. Tā kā telpas bija gana lielas, tad varējām izvietot gandrīz visus mums piegādātos darbus. Tos centāmies salikt, lai parādītu darbu daudzpusību,” atklāj Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas mājturības skolotāja Antra Strazda. Izstādes iekārtošanas procesā iesaistījušies visu trīs Alūksnes pilsētas skolu skolotāji – A.Strazda, Andis Jauniņš, Dace Alksne, Gunta Tuča, Guntis Meisters, J.Šatilovs, kā arī bijušais metodiskās apvienības vadītājs Mārtiņš Biezais. A.Strazda atklāj, ka, pateicoties viņam, savulaik aizsākusies sadarbība ar kolēģiem Igaunijā. Pēdējo četru gadu laikā rīkotas iepazīšanās vizītes un radošās darbnīcas, bet pērn rudenī sadarbība vainagojusies ar igauņu skolēnu mājturības radošo darbu izstādi Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā. “Šī ir mūsu atbildes izstāde,” norāda A.Strazda.
Virs izstādes telpas igauņi pielikuši koka plāksni, kurā izgrebti abu novadu nosaukumi. Tie apvīti ar lentēm latviešu un igauņu karogu krāsās. Telpas priekšpusē atrodas bērnu fotogrāfijas, kas atrodas pašu veidotos rāmīšos. No fotogrāfijām uz pašu izstādi ved latvju rakstu sleja, bet zem tās atrodas Latvijas karte ar visiem tās novadiem. Šī karte aizved pie kokā grebtu māju nosaukumiem un svečturiem, kā arī meiteņu darinātajiem darbiem – spilveniem, rotaļlietām, batikas darbiem, auduma apdrukām, izšūtām gleznām ar Latvijas ainavām, tērpiem un citām lietām. Vairums darbu tapuši mācību stundu laikā, kas pēdējos mēnešos pielāgotas izstādes vajadzībām. “Atsevišķās skolās ir pulciņi. Tajos tapušos darbus uzreiz var atšķirt, jo tādu tehniku apgūšana nav iekļauta mācību programmā,” skaidro A.Strazda.
Smeļas jaunas idejas
Iepazīstot izstādes darbus, igauņu kolēģi neslēpa, ka tajā visvairāk pārsteidz lielais krāšņums. Pretstatā igauņu darbiem pieklusinātajos toņos pašmāju veikums atgādina krāsu eksploziju. Pārdomāto izstādes iekārtojumu izceļ arī J.Šatilovs. “Izstādes iekārtojums ir ļoti pārdomāts, parādot mūsu daudzpusību. Nav tā, ka, piemēram, visi puišu darbi salikti vienā vietā, bet meiteņu darbi – otrā. Tie visi viens ar otru pārklājas, meiteņu gobelēnos ar pļavām ieliekot puišu darinātos koka dzīvniekus un tamlīdzīgi,” viņš saka.
