Lai gan ziema SIA “Metrum” Alūksnes biroja mērniekiem ir klusāks laiks, tomēr darba netrūkst. Pēc pamatīga “krituma” krīzes periodā, kopš 2010.gada darbu apjoms arvien palielinās.
Šogad jauni Ministru kabineta noteikumi palielina mērnieku atbildību.
“Mūsu darbs lielā mērā ir atkarīgs no zemes tirgus un būvniecības. Alūksnes pusē vēl īsti nejūt, ka būtu sakustējies nekustamo īpašumu tirgus, kas saistīts ar zemes sadalīšanu un pārmērīšanu. Kolēģi stāsta, ka lielāka rosība jūtama tuvāk Rīgai. Alūksnē šovasar paredzēta Pils ielas rekonstrukcija. Iespējams, ka sakarā ar to būs arī mums kāds pasūtījums,” stāsta biroja vadītājs Dainis Baškers.
Viņš pauž gandarījumu, ka ar šo gadu mērniekiem ir sava profesionālo svētku diena – 5.marts. Lai gan tā netika īpaši svinēta, taču mērniekiem ir prieks, ka viņu darbu atzinīgi vērtē. “Mērnieku laiki nav beigušies līdz ar zemes reformas īstenošanu. Domāju, ka tie nebeigsies nekad, jo šis darbs nav saistīts tikai ar robežu noteikšanu un uzmērīšanu,” saka D.Baškers. “Mūsu pakalpojumu klāsts ir plašs – kadastrālā uzmērīšana, topogrāfija, komunkāciju, žogu un citu objektu nospraušana būvobjektā, kā arī karjeru uzmērīšana un izrakto apjomu aprēķins. Birojā ir četri darbinieki, starp kuriem ir sadalīti pienākumi,” akcentē biroja vadītājs Dainis Baškers.
Precizē īpašumu robežas
Ar šā gada janvāri spēkā ir “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”, kas mērniekiem uzliek lielāku atbildību. Kļūdas un neprecizitātes, kas ir pieļautas zemes reformas gaitā, tagad ir jālabo mērniekiem, pildot pasūtījumus. Tas nozīmē, ka darbam nepieciešams vairāk laika, jo jāizskata ne tikai kāda konkrēta īpašuma, bet arī apkārt esošo īpašumu dokumenti. Veicot kadastrālo uzmērīšanu, uzaicina ne tikai īpašnieku, bet arī tos īpašniekus, ar kuru zemi tas robežojas. Turklāt tagad zemes robežas uzrāda īpašnieks, nevis mērnieks. “Bieži deviņdesmitajos gados ierādītās zemes īpašuma robežas joprojām nav iezīmētas dabā ar kupicām un stigām. Pēc tik daudziem gadiem ir grūti tur kaut ko atrast. Tāpēc pašiem īpašniekiem ir jāzina un jāprot parādīt robežas, bet mērnieks vērtē to atbilstību plānā norādītajām,” skaidro D.Baškers. Viņš atceras, ka zemes reformas laikā īpašumu tiesību atjaunošana tika veikta steigā un lielos apjomos. Turklāt šajā darbā bija iesaistīti mērnieki, kas nebija atbilstoši sagatavoti. Trūka arī aprīkojuma un mērinstrumentu, tāpēc izmantoja galvenokārt mērlentu un kompasu. “Tagad zemes uzmērīšanai izmanto mūsdienīgas, precīzas iekārtas, ar kurām tiek atklātas pieļautās kļūdas vai neprecizitātes. Ne velti toreiz uz zemes plāniem rakstīja, ka platība var tikt precizēta, veicot kadastrālo uzmērīšanu,” salīdzina D.Baškers. Viņš vēlas sagaidīt īpašnieku lielāku atbildību par savu īpašumu robežu sakārtošanu.
Maksā par 30 % vairāk
Ja kāds grib pārdot daļu savas zemes un tiek sadalīts īpašums, tad ir jāpārmēra ne tikai atdalītā, bet arī atlikusī zemes platība. Līdz šim uzmērīja tikai atdalāmo gabalu, atlikušo varēja noteikt un pārzīmēt no iepriekšējā plāna. Dabiski, ka zemes īpašniekam par šiem mērījumiem ir arī vairāk jāmaksā. “Var gadīties, piemēram, ka no 5 hektāru platības ir jāatdala 2 hektāri, bet pēc kartogrāfiskā materiāla redzams, ka atlikusī platība nav 3 hektāri. Tāpēc ir svarīgi pārmērīt atlikušo zemes platību, lai pieļautā kļūda tiktu novērsta. Tiesa, abu zemes gabalu pārmērīšana sadārdzina pakalpojumu apmēram par 30 procentiem,” atzīst D.Baškers. Viņš pieļauj, ka cena pieaugs arī līdz ar darba apjoma un mērnieku atbildības palielināšanos. Taču jārēķinās arī ar cilvēku maksātspēju, kas nav augusi. “Mums darbu izpildes tāmē ir jāiekļauj maksa Valsts zemes dienestam par informācijas saņemšanu un reģistrāciju zemes kadastra reģistrā, kas arī palielinās, turklāt atsevišķos gadījumos var sastādīt pat pusi no pakalpojuma cenas,” norāda D.Baškers.
