Jaunlaicenes pagastā daži zemnieki saņēmuši Eiropas finansējumu, jo iesniedza projektu naturālo un pusnaturālo saimniecību atbalstam.
Jaunlaicenes pagastā daži zemnieki saņēmuši Eiropas finansējumu, jo iesniedza projektu naturālo un pusnaturālo saimniecību atbalstam.
“Šā projekta noteikumi paredz, ka saražotās produkcijas apjoms piecu gadu laikā saimniecībā jāpalielina par trīsdesmit procentiem, un tas ir daudz. Cilvēkiem trūkst arī uzņēmības, lai rakstītu projektus, taču to vajag darīt,” stāsta Jaunlaicenes pagasta lauksaimniecības konsultante Inta Muriņa.
Viņa atklāj, ka Jaunlaicenes pagastā neviens pretendents nav pieteicies programmai uz pensionēšanos priekšlaikus. Problēmas sagādā, ka nav kam nodot savu saimniecību, un arī prasība palielināt produkcijas apjomu saimniecībā.
“Lielie zemnieki neizmanto konsultanta pakalpojumus. Daži prasa padomu, kādu nodarbošanos nozarē lietderīgāk uzsākt, nāk arī vecāka gadagājuma ļaudis. Pati braucu pie zemniekiem un informēju par jaunumiem,” uzsver konsultante.
Jaunlaicenes pagastā ir apmēram 50 zemnieku saimniecību, no tām spēcīgas ir desmit. Pagastā ir tikai četras bioloģiskās saimniecības. Viņa uzskata, ka Jaunlaicenē varētu attīstīt gaļas lopkopību, graudkopībai reljefa īpatnību dēļ nav perspektīvas.
I.Muriņa bilst, ka pagasta iedzīvotājiem ir atšķirīgs viedoklis par saimniekošanu laukos – daļa redz perspektīvu, citi ir pesimistiski noskaņoti. Lauksaimnieki ar nepacietību gaida, kad saņems vienotos platību maksājumus.
“Alūksnē Lauksaimniecības konsultāciju birojs rīko dažādus bezmaksas kursus, arī uz tiem zemniekiem vajadzēja aktīvāk pieteikties,” spriež konsultante. Oktobra nogalē pagastā bija informatīvā diena, kur varēja uzzināt par lauksaimniecības aktualitātēm, taču atsaucība bijusi maza.
