Stāsts turpinājumos.66. Viņai vajag izrunāties, varbūt pat paraudāt uz māmiņas pleca. Mammas padomi Alīnu netracina un māte meitai stāsta savus bērniņa kopšanas noslēpumus un atziņas.
Stāsts turpinājumos.66.
Viņai vajag izrunāties, varbūt pat paraudāt uz māmiņas pleca. Mammas padomi Alīnu netracina un māte meitai stāsta savus bērniņa kopšanas noslēpumus un atziņas. Tie liekas tik mīļi un noderīgi, ne tādi kā vīra mātes negrozāmie kanoni.
Diena savējo vidū Alīnai liekas tik īsa un jauka, viņa ir beidzot atpūtusies, kaut tikai runājusies, jautrojusies un bijusi atkal tik laimīga. Balvis visu dienu ir Irbes un Viļa gādībā. Šodien viņš ir tik mierīgs puika, ka prieks: ne raud, ne niķojas, ilgi un brangi noguļ no vienas barošanas reizes līdz otrai. Vilis smejas, ka tas esot viņa vectētiņa nopelns, kurš zinot, kā tādus ķiparus audzināt. Viņam vēl prātā esot pieredze, kas gūta Alīnai zīdainim esot. Viņš izskatās neizsakāmi laimīgs un lepns. Visu dienu Guste netiek pat pieminēta. Tikai vienatnē – sarunā ar māti Alīna pazūdās, ka netiek Gustes sirdij klāt un neprot ar viņu sadzīvot.
“Man liekas, ka es te nevarēšu iedzīvoties! Viņa mani liekas jau tagad necieš vai varbūt ir greizsirdīga. Es neko neprotu pa viņas prātam. Neko! Kaut mēs varētu dzīvot atsevišķi! Par to Arviss negrib ne dzirdēt, jo māte to nevarēšot pārdzīvot. Es viņu arī saprotu, bet man būs jāmaļas pa to vidu kā dzirnakmeņos graudam visu mūžu un jāgaida Gustes nāve, kad daudz kas jau būs par vēlu. Mammu, parunā arī tu ar Arvisa māti! Lai atlaiž Arvisu projām! Cik labi būtu dzīvot atsevišķi! Varbūt kaut vēl ko var darīt? Es jūtu, ka ilgi tā neizturēšu, es uzsprāgšu, un pateikšu visu, ko domāju. Viņa mani nekad neiemīlēs! Es to skaidri jūtu.” Alīna žēlojas, un Irbe solās no savas puses darīt visu iespējamo.
Kad vakarā jāpošas mājup, Irbe ir pieņēmusi lēmumu palikt kādu laiku Ozolos, palīdzēt meitai pieskatīt Balvīti, izrunāties no sirds ar Gusti, kas acīmredzot nespēj iejusties jaunajā situācijā. Irbe gan saprot, ka par vecmāmiņām nav tik vienkārši kļūt. Arī viņai gribās, lai meita dzīvo pie viņas pilsētā, lai blakus ir mazdēliņš, lai sirds par meitas ģimeni vienmēr mierīga. Viņa, tagad mājās palikusi viena, pa dienu nezina, kur likties. Vajadzētu kaut kur piesiet savu sirdi, atrast kādu jaunu nodarbošanos. Viņa cenšas izprast arī Gusti, kas acīmredzami nespēj ar daudz ko samierināties. Vadības groži, kas visu laiku bijuši Ozolu saimnieces rokās, tagad izslīd, un vedekla te nejūtas vainīga. Viņa tādus grožus nemaz neprot turēt. Alīna vēl nezina, ka laulība ir kā iejūgts zirgs un kādam ir jākučierē. Parasti tas ir vīrs, kas vada ģimenes dzīvi. Ar Gusti ir par visu jāizrunājas, te jāliek lietā gan diplomātija, gan viltība, liekot saprast, ka vecās dzīves vietā lauku sētā tagad būs cita. Mājas dzīve var tikt salīdzināta ar puķu dārzu, kas ir jau uzrakts, tomēr puķes tanī stādīs jaunā saimniece pa savam prātam, kaut ziedi priecēs visus.
Irbes nodoms izrunāties un izprast Gusti, liekas, izgāžas pilnībā. Ozolos nodzīvojusi vairākas nedēļas viņa ir tanī pat vietā, kur atbraucot. Guste nav runīga, iet savās gaitās tāda kā saīgusi un norūpējusies. Ar jauno situāciju Ozolos viņa ir nemierā. Var tikai nojaust, kas perinās viņas sirdī, un Irbei tās neliekas labas jūtas. Arī viņai Guste sāk nepatikt. Ar tādu vīra māti pat viņas eņģeļa pacietībai pienāktu drīzi gals. Laime gan laikam, ja vīrs ir bez šīs piedevas! Irbei nesanāca ne tuvāk iepazīt savu pirmā vīra Kārļa māti Mildu, kas dzīvoja tālu no pilsētas un aplika tikai viņas un Kārļa kāzu dienā pūkainu lakatu jauniņās vedeklas pleciem, ne arī redzēt Viļa vecākus, kas jau bija tālajos aizsaules dārzos. Redzēdama meitas dzīvi tālāk uz priekšu, viņa gribētu, lai jaunie aizietu no Ozoliem, jo ātrāk, jo labāk. Tie nesaticības mākoņi, kas manāmi pamalē, ar Gustes sapūsto vēju drīz būs uz galvas, un tad…Alīnas nervi var neizturēt. Būs vētra! Guste Irbei Alīnu gan cenšas nekritizēt, tomēr arī nevienā punktā neuzliela. Pat tas, ka viņa dzemdējusi mazdēlu, ko parasti citas vīra mātes vērtē augstu, Gustei nav radījis simpātijas pret vedeklu. Irbei liekas, ka tā nasta, ko arī Alīna nes, ir viņai par smagu. Pat kopīgās valodas pie galda, kas sprēgāt sprēgātu līdzīgā situācijā, kur mājās ir mazais, Ozolos neatskan. Parunāšanās beidzas vēl īsti neuzsākusies. Irbe cenšas gan pagatavot ko neierastu un garšīgu visai saimei, gan iet uz kūti palīdzēt Gustei un znotam vakara darbos, gan ievirzīt sarunas par jaunās ģimenes plāniem ar Gusti.
