Otro nedēļu Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs ir Viktors Litaunieks (partija “Jaunais laiks”).
Otro nedēļu Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs ir Viktors Litaunieks (partija “Jaunais laiks”).
Aicinājām jauno pilsētas vadītāju uz sarunu, lai izzinātu viņa viedokli par to, kas notiek pilsētā, un jautātu, kā tiks pildīti partijas priekšvēlēšanu solījumi.
– Kā jūtas “Jaunā laika” Alūksnes politiķi, esot pašvaldības vadītāji?
– Katrs sākums ir grūts. Pašlaik iepazīstu situāciju pilsētā, problēmas, iedziļinoties notiekošajā. Galvenais ir gūt maksimāli daudz informācijas, bet tā diemžēl no dažādiem avotiem ir pretrunīga. Tādēļ ir grūti izvērtēt, kurā brīdī kam ir taisnība. Ir prieks, ka iestāžu vadītāji, uzņēmēji ir atsaucīgi, atvērti sadarbībai. Esmu izveidojis darba grafiku un, kad ir brīvs brīdis, apmeklēju kādu pilsētas iestādi, uzņēmumu, tiekos ar vadītāju un uzklausu viņu vēlmes.
– Kas, jūsuprāt, Alūksnē ir būtiskākās problēmas?
– Alūksnei labvēlīgu lobiju trūkums valsts augšējos ešelonos ir radījis lielu problēmu – Alūksne vairākus gadus nesaņem būtiskas valsts investīcijas. Tāpēc pilsētā nav arī pietiekami attīstījusies tehnisko projektu izstrāde, bet tie ir ļoti nozīmīgi, pieprasot investīcijas. Mēs sāksim ar nepieciešamākajām vajadzībām pilsētas skolās un bērnudārzos, paralēli veidojot arī lielos projektus.
Nākamgad Nacionālie Bruņotie Spēki Alūksnē sāks būvēt daudzfunkcionālo sporta kompleksu. Tāpēc Alūksne iegūs ne tikai labu sporta zāli, bet arī vietu koncertu organizēšanai. Arī Alūksnes tautas nams netiks pamests likteņa varā. Diemžēl šogad noraidīja vienu mūsu projektu investīciju piesaistei tautas namam. Šī ēka ir arhitektūras piemineklis, tādēļ ir ierobežota tās rekonstrukcija. Mēģināsim ēku sakārtot, lai tā būtu ērti izmantojama nelieliem pasākumiem un atbilstoša vieta, kur pulcēties pašdarbniekiem. Tautas nama sakārtošanai būs plānoti līdzekļi domes 2006.gada budžetā, mēģināsim piesaistīt finansējumu arī no Kultūrkapitāla fonda.
– Kā to visu panāksiet?
– Pēc projekta iesniegšanas nedrīkst tikai gaidīt, kad nu beidzot piešķirs naudu. Šis process ir jākustina ar visiem iespējamajiem līdzekļiem, jo šādu iesniedzēju Latvijā ir ļoti daudz, bet finansējuma visiem nepietiek. Mēs centīsimies projektu izvērtētājus argumentēti pārliecināt, ka mūsu vajadzība ir akūtākā.
– Kā vērtē situāciju pašvaldības uzņēmumos “Alūksnes nami”, “Simone” un “Rūpe”?
– Tie visi funkcionē, bet – ar dažādām peripetijām, kas vītas baumām, atkāpēm no normas un pakalpojumu cenu palielināšanu. To vadītāji cenšas darīt savu darbu, un domāju, ka kopīgiem spēkiem mums izdosies panākt, lai uzņēmumi strādātu labi un iedzīvotāji būtu apmierināti ar to darbību.
Uzskatu, ka tajos nav tādu problēmu, kuras nevarētu atrisināt uzņēmumā. Cik veiksmīgi vai neveiksmīgi tas tiek veikts – tas ir cits jautājums. Visgrūtāk būs ar “Simoni”, jo tās sakārtošanā ir nepieciešamas lielas investīcijas. Pilsētas dome ir apstiprinājusi “Simones” attīstības virzienu. Lai piesaistītu investīcijas, jau tiek sniegti projekti Eiropas Savienības fondu līdzekļu saņemšanai un Latvijas valsts investīciju programmās. Šonedēļ ir iesniegtas jau četras vēstules attiecīgajās institūcijās, lai to sāktu virzīt. Noteikti ir jāmaina lielās siltumtrases, jāuzstāda otrs apkures katls Parka ielas katlumājā un jāveic citi darbi.
– Savā priekšvēlēšanu programmā “Jaunais laiks” solīja “nodrošināt racionālāku un lētāku apkuri”.
– Racionālāku tādējādi, ka rekonstruēs siltumtrases un mājās uzstādīs modernus siltummezglus. Par lētāku apkuri diemžēl nevaram runāt, jo sadārdzinās energoresursi, kas ietekmē pārējās cenas. Taču varam daudz darīt, lai apkures cena paliktu līdzšinējā apjomā, piemēram, novēršot siltuma zudumus, rekonstruējot siltumtrases. Arī turpmāk kā kurināmo izmantos koku, ko var iegūt Latvijā. Nebūtu slikti, ja Latvija sekotu skandināvu piemēram, kur par fosilā kurināmā izmantošanu jāmaksā lielāks nodoklis nekā par vietējo resursu izmantošanu.
– Vai Alūksnes dome atteiksies no divu jauno automašīnu “Škoda Superb” un “Renault Grand Scienic” nomas?
– Šis jautājums izdiskutēts domes Finanšu komitejā. Viedokļu ir daudz un dažādi, bet deputātu vairākumam nav pieņemami nomas nosacījumi – mēnesī par abu auto nomu maksāt gandrīz tūkstoš latu, turklāt pēc trīs gadiem automašīnas paliek iznomātāja rīcībā, bet dome ir samaksājusi naudu un paliek bez automašīnas. Kā domes priekšsēdētājs esmu jau parakstījis rīkojumu par nomas līguma laušanu par “Škoda Superb” izmantošanu. Pašlaik tā atrodas domes garāžā un netiek izmantota, līdz tiks nodota iznomātājam. Otru jauno automašīnu “Renault Grand Scienic” izmantojam domes un tās iestāžu vajadzībām, ar to brauc domes šoferis. Pašlaik no šā auto izmantošanas neatteiksimies, bet paralēli arī analizēsim, cik lietderīga tā ir.
Izmantojam arī agrāko pašvaldības automašīnu “Renault Laguna”. Ar to brauc domes priekšsēdētājs, vietnieks un izpilddirektore. Lai arī tai ir daži defekti, to var izmantot. Alūksne nav liela pilsēta, tādēļ, ja atliks laiks, uz tuvākajiem objektiem došos kājām. Uz mājām nebraucu un nebraukšu ar dienesta automašīnu. Man ir personiskais džips, kas ir vispiemērotākais lauku ceļiem. Turklāt ne vienmēr var nodalīt darba un privātās darīšanas, tādēļ uz mājām braucu ar personisko auto, jo tad man nav sirdsapziņas pārmetumu ne pret iedzīvotājiem, ne sevi.
– Kad Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejam būs direktors/-e?
– Pretendentu pieteikšanās laiks pat tika pagarināts, bet tāpat beidzās bez rezultātiem. Pie šā jautājuma tiek strādāts. Ir uzrunātas vairākas personas uzņemties šo pienākumu, tādēļ ir cerība, ka gada nogalē vai janvāra sākumā muzejam būs vadītājs. Ilgi gaidīt nedrīkst, jo 2007.gadā muzejam gaidāma akreditācija, tādēļ jaunajam direktoram darba būs daudz.
– Kā vērtējat diskusijas internetā par Alūksnes pašvaldību?
– Labi, ka sabiedrībai ir šāda iespēja izteikt savu viedokli, bet žēl, ka šie komentāri reizēm ir traucējuši Alūksnei, arī domei. Zinu vairākus gadījumus, kad Alūksnei bija gaidāms finansējums, bet to nolēma nepiešķirt šo ķengu diskusiju dēļ, jo finansētāji pasaka: “Tieciet vispirms paši savā Alūksnē skaidrībā un tad vērsieties pie mums!” Skumji, bet no tā “atmazgāties” ir ļoti grūti.
– Kā veicināt jauno speciālistu atgriešanos Alūksnē? Pirms vēlēšanām “Jaunais laiks” solīja veidot publisko studiju kredīta atmaksas fondu.
– Pagājušajā nedēļā Alūksnes un Kuldīgas pašvaldības noslēdza līgumu ar “Junior Achievement Latvija”. Tā ir organizācija, kas rosina jauniešos interesi par savas uzņēmējdarbības sākšanu. Kopā ar ekonomikas skolotājiem esmu bijis pie uzņēmējiem, lai izprastu, kādi speciālisti pilsētā visvairāk nepieciešami un uz ko mudināt jauniešus mācīties. Arī vietējie uzņēmēji ir ieinteresēti piesaistīt darbaspēku. Prieks par daudzajiem Alūksnes uzņēmējiem, kuri nebaidās, riskē un attīstās. Lai viņiem veicas!
Ir iecere arī par publiskā studiju atmaksas fonda veidošanu. No tā līdzekļiem mēs varētu palīdzēt atmaksāt studiju kredītu jaunajam speciālistam, kurš ir ļoti nepieciešams. Šo ieceri varētu īstenot, sadarbojoties ar Alūksnes Novada fondu un Alūksnes rajona padomi.
– Kādas ir ieceres, lai pilsētā veiksmīgi risinātu sociālos jautājumus?
– Esmu domes Sociālo jautājumu komitejā, bet turpmāk, kā tik būs laiks, piedalīšos visās komiteju sēdēs. Pēc katras sociālo lietu komitejas sēdes ir skumji. Dzirdot visas problēmas, gribas iet un pasauli lāpīt, bet apzinies, ka visu nespēj izdarīt. Ir ieceres, lai palīdzētu tiem, kas paši to nespēj. Gribam izveidot sistēmu – tiem, kas saņem garantētā minimālā ienākuma pabalstu, ir pienākums iesaistīties pilsētas labiekārtošanas darbos. Jebkurā gadījumā, lai atrisinātu sociālos jautājumus, ir jārada iedzīvotājiem darba vietas. Uzņēmēji atzīst, ka pilsētā ļoti trūkst kvalificēta un godprātīga darbaspēka un tas traucē izmantot jaunākās tehnoloģijas.
– Kādas investīcijas Alūksne var gaidīt 2006.gadā?
– Valsts investīcijas būs Torņa ielas rajona siltumtrases rekonstrukcijai – līdzīgi kā šogad Apes ielā. Ir cerība saņemt investīcijas arī mazākiem siltumapgādes objektiem. Ļoti gribētos, lai skolas, kas pašlaik “sēž uz čemodāniem” – mākslas skola, vakara (maiņu) neklātienes vidusskola un mūzikas skola – arī tiktu pie jaunām telpām. Ja pirmajām divām jau ir rasts risinājums, tad mūzikas skolai diemžēl nav. Savukārt Alūksnes vidusskolā jārisina apkures problēmas, bet Alūksnes ģimnāzijā ļoti vēlētos sakārtot stadionu.
Alūksnē gaidāmi rakšanas darbi saistībā ar ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas uzlabošanu, siltumtrašu rekonstrukciju, tādēļ pašlaik nav lietderīgi daudz līdzekļu ieguldīt ielās. Taču tiks apzinātas vietas, kuras rakšanas darbi neskars, lai tur varētu sākt ietvju un ielu seguma uzlabošanu. Uzskatu, ka Alūksnes centrā gājēju ietves tomēr vajadzētu bruģēt, jo tas ir vizuāli pievilcīgāks vecpilsētai un vēsturiskajiem objektiem.
– Pirms vēlēšanām iestājāties, lai bijušā VEFa strādniekiem Alūksnē izmaksātu nopelnītās algas. Vai ir izdevies to panākt?
– Vairākkārt rakstiski esmu vērsies Ekonomikas ministrijā un Saeimā ar šādu lūgumu, bet ir saņemta atbilde, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu šīs algas neizmaksāt. Esmu pārliecināts, ka cerība mirst pēdējā, tādēļ vēlreiz vērsīšos gan Saeimā, gan ministrijā. Cilvēki nav vainīgi, ka viņiem neizmaksāja nopelnīto naudu. Varbūt izdosies to panākt, izmantojot situāciju, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas. Pats esmu bijis līdzīgā situācijā, kad bankrotēja viena sabiedrība un gada alga nozuda uz mūžiem.
– Vai tiesa, ka grasāties kandidēt gaidāmajās Saeimas vēlēšanās?
– Ir iespējamas un neiespējamas lietas, kuras atkarīgas ne tikai no manis. Taču es aicinu partijas, kas ir pārstāvētas Alūksnē un kurām ir kandidāti darbam Saeimā, iekļaut viņus sarakstos. Alūksnei būtu ļoti svētīgi, ja Saeimā būtu kāds alūksnietis. Uzskatu, ka tur katram deputātam tomēr ir lielas iespējas ietekmēt un virzīt lietas sev vēlamā virzienā, veicinot finanšu plūsmu uz Alūksni.
– Nav skumji, ka vairs neesat Malienas pamatskolas direktors?
– Ir, pat ļoti, jo šajā skolā strādāju kopš 1992.gada. Tur ir brīnišķīgs pedagogu kolektīvs un centīgi, zinātkāri skolēni. Malienas skolas bērni arī turpmāk varēs par brīvu apmeklēt “Saļņu” golfa laukumu un trenēties Latvijas čempionātiem.
