Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Alūksnes konsultāciju biroja vadītāja Viola Kaparšmite atzīst, ka šis gads nesola radikālas pārmaiņas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Pērn tika fiksētas lauksaimniecības zemju platības, tāpēc tikai par tām varēs saņemt maksājumus arī tad, ja apstrādās vairāk hektāru.
“Kas ražo produkciju, visticamāk, neizputēs. Turklāt Alūksnes un Apes novados ir patiešām labi zemnieki, kas saimnieko gudri. Tiesa, vairāk vajadzētu domāt par grāmatvedības dokumentu sakārtošanu. Vācijā mums teica, ka 80 procentus lauksaimnieki pelna ar papīriem un tikai 20 procentus – ar darbu. Tad var ātri reaģēt un saņemt finansiālu atbalstu vai atlaides, kad tiek piedāvātas šādas iespējas,” uzsver V. Kaparšmite.
Atbalsta jaunos
lauksaimniekus
Pērnā gada nogalē no Alūksnes un Apes novada tika iesniegti 7 projekti daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai, 12 projekti jauno lauksaimnieku atbalstam un 26 projekti – saimniecību modernizācijai. Tiesa, vēl nav zināms, kuri projekti saņems finansiālu atbalstu. “Sliktā ziņa ir tā, ka vairs nebūs atbalsta daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai un arī saimniecību modernizācijai. Iespējams, ka līdz 2013.gadam turpināsies atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem. Taču jāņem vērā, ka finansējumu projektam varēs saņemt tikai tie jaunie lauksaimnieki, kuriem ir atbilstoša izglītība vai arī to apgūst,” saka V.Kaparšmite. Nav noslēpums, ka pēdējos gados ir ievērojami samazinājies lauksaimniecības mācību programmu piedāvājums vidējās speciālajās mācību iestādēs. Taču Višķu un Malnavas lauksaimniecības tehnikums strauji reaģēja uz izmaiņām pieprasījumā, piedāvājot atbilstošu mācību programmu, lai 3 gadu laikā var iegūt plaša profila lauksaimniecības izglītību. Abās mācību iestādēs bija liels pieplūdums jauno lauksaimnieku, kuri vēlējās mācīties neklātienē. Ar šo gadu atbilstošu lauksaimniecības izglītību var iegūt arī Priekuļu tehnikumā. “Manuprāt, no 12 jaunajiem lauksaimniekiem, projektu iesniedzējiem, vismaz 8 būs arī labi saimniekotāji. Tiesa, aizķeršanos var radīt bankas, bez kuru kredīta grūti uzsākt saimniecisko darbību. Jaunie lauksaimnieki var saņemt 80 procentus finansiālu atbalstu saviem projektiem, turklāt pusi ieskaita avansā, bet pārējo vajag nodrošināt pašiem. Ja nekā vēl nav, tad banka var arī nedot kredītu,” norāda V.Kaparšmite. Viņa domā, ka jaunajiem lauksaimniekiem atbalsts būs arī turpmāk.
Negaidīti samazina
papildu maksājumus
Šis ir pēdējais gads, kad graudu audzētāji saņems papildus valsts tiešos maksājumus, tiesa, samazinātus. Bet ar nākamo gadu to vispār nebūs. Tiesa, paredzams, ka ar 2013.gadu nedaudz lielāki būs Eiropas Savienības platībmaksājumi, taču tie nekompensēs papildus valsts tiešo maksājumu iztrūkumu. “Esam sapratuši, ka vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs nav ieinteresēti atbalstīt ne graudu, ne citu lauksaimniecības produktu ražošanu Latvijā. Tām izdevīgāk būtu, ja tos iepirktu no šo valstu zemniekiem. Visu laiku saņēmām solījumus, ka tiks izlīdzināti platībmaksājumi, kuri Latvijai ir vismazākie. Kad ir jāpalielina, tad vairs neviens neklausās mūsos!” atzīst V.Kaparšmite. Tiesa, ja šogad graudu cenas būs tādas pašas kā pērn, tad situācija nebūs katastrofāla. Tomēr ir skaidrs, ka lauksaimnieki jūtas apmuļķoti. Kad 2003.gadā vajadzēja lemt par iestāšanos savienībā, tika solīts, ka Latvijas zemniekiem platībmaksājumi palielināsies, bet veco dalībvalstu lauksaimniekiem samazināsies, līdz tie būs izlīdzinājušies. Tagad arvien skaidrāka kļūst atziņa, ka arī pēc 2013.gada nekas būtiski nemainīsies.
Grib ražot ar perspektīvu
Nestabilā situācijā nav viegli atrast nozari, kurā var sasniegt labus rezultātus un gūt peļņu. Daudziem perspektīvi šķiet audzēt gaļas lopus. Taču jaunajiem lauksaimniekiem pēc atbalsta projekta uzsākšanas trīs gadu laikā ir jāsasniedz 10 000 latu saimniecības apgrozījums.
“Tas ir ne tikai ļoti daudz, bet pat neiespējami, ja sāk no nulles. Rakstījām Zemkopības ministrijai, ka šīs prasības ir jāpārskata, jo govīm teļi nedzimst kā cūkām sivēni – desmitiem. Ja gaļas lopu ganāmpulks jau ir, tad pēc 5 – 6 gadiem ar to var pelnīt, par labu cenu lopus pārdodot izsolēs. Bet sākumā nauda ir vairāk jāiegulda,” skaidro V.Kaparšmite. Piena ražošanai atdeve ir ātrāka. Taču piena kvotas ir sadalītas, tāpēc iekļūt piena tirgū nav vienkārši. Tiesa, ar pašreizējo piena iepirkuma cenu ganāmpulku īpašnieki var būt apmierināti. “Līdz šim subsīdijas par govi varēja saņemt, ja bija vismaz 5 govis, no kurām gadā izslauca vidēji 5000 kilogramus piena. Tagad ir jābūt vismaz 6 govīm, turklāt subsīdiju apmēru diferencē pēc vidējā izslaukuma – 5000 kilogrami vai vairāk. Savukārt nākamgad paredzēts subsīdijas maksāt tikai tiem, kuru vismaz 6 govīm vidējais izslaukums nebūs mazāks par 5500 kilogramiem piena,” informē V.Kaparšmite. Viņa piebilst, ka vairāki projektu īstenošanai izvēlējušies biškopību, kas arī tiek uzskatīta par perspektīvu, bet ir svarīgi laikus zināt, kur un kā varēs pārdot medu.
Nesmērīgas prasības
mājražotājiem
Pavasarī varētu rasties iespējas saņemt finansiālu atbalstu mājražošanas attīstībai, tāpēc jau tagad ir laiks domāt, kādu ražotni varētu izveidot. Acīmredzot nav vērts tērēt laiku zāļu tēju gatavošanai, jo tās piedāvā daudzi un arvien vairāk cilvēku augus tējām lasa paši. Diemžēl joprojām nav atrisināts jautājums, lai mājražotāji produkciju var pārdot ne tikai savā saimniecībā, bet arī to piedāvāt veikalā. Daudz tiek runāts par kooperācijas iespējām. “Kooperēties vajadzētu dārzeņu audzētājiem un bioloģiskajiem zemniekiem. Es ļoti ceru, ka ar laiku nebūs absurdo prasību mājražotājiem, un tie savu izaudzēto vai sagatavoto varēs pārdot gan pagastu tirdziņos, gan mazos veikaliņos. Labākais sertifikāts ražotājam ir pircēja atsauksmes, nevis dokumenti un izziņas, kādas pieprasa neskaitāmi pārbaudītāji,” uzskata V.Kaparšmite.
