Ar Alūksnes rajona pašvaldību vadītājiem un darbiniekiem 27.oktobrī tikās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis..
Ar Alūksnes rajona pašvaldību vadītājiem un darbiniekiem 27.oktobrī tikās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis, lai skaidrotu grozījumus Administratīvi teritoriālās reformas likumā un iepazīstinātu ar likumprojektu “Reģionālo pašvaldību likums”.
Grozījumus Saeima apstiprināja 22.septembrī, un tie beidzot nosauc reformas pabeigšanas termiņu – 2009.gada pašvaldību vēlēšanas. Grozījumi arī nosaka daudz finansiālu pasākumu, kam jāsekmē pagastu vēlme apvienoties. Pirmkārt, līdz 2009.gada 31.janvārim izveidotajām novadu pašvaldībām par katru novadā ietilpstošo pilsētu un pagastu tiks piešķirta vienreizēja mērķdotācija no valsts budžeta
100 000 latu pašvaldības infrastruktūras attīstībai. Otrkārt, grozījumi paredz pašvaldībām piešķirt finansējumu apvienošanās projekta izstrādei un vienreizēju dotāciju 1 – 5 % apjomā no novadā apvienojamo pašvaldību kopbudžeta, ko pašvaldība varēs izmantot pēc saviem ieskatiem. Apvienoties mudina arī pēdējais jaunums, proti, novada pašvaldības gada budžeta ieņēmumi pirmos piecus gadus nedrīkst būt mazāki par apvienojušos partneru budžeta summu, kāda tā bija novada izveidošanas gadā.
Lai gan Māris Kučinskis uzsvēra, ka ar varu apvienoties neviens piespiests netikšot, tomēr viņš arī atgādināja Eiropas valstu pieredzi, kas rāda, ka ekonomiskā izaugsme ir vērojama pašvaldībās ar 2000 un vairāk iedzīvotājiem, kuri pelna un maksā nodokļus.
Tomēr nebūtu arī prātīgi veidot pārāk lielus novadus, piemēram, apvienojoties vienā novadā visām šobrīd rajona sastāvā ietilpstošajām pašvaldībām. Šādu ceļu gājusi Lietuva, taču jaunajos apstākļos tik lieli veidojumi ir neelastīgi un manevrēt nespējīgi, tajos vāji attīstās iedzīvotāju pašiniciatīva.
Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols uzsvēra, ka lielākā problēma, kas kavē mūsu rajona attīstību, ir sliktie ceļi. Īpaši sāpīgi šo problēmu izjūt Liepnas un Pededzes pagasta iedzīvotāji, kā arī uzņēmēji, kas nodarbojas ar mežizstrādi. Tieši sliktie ceļi ir iemesls, kāpēc joprojām nav sakārtots jautājums par muitas kontroles punkta atvēršanu Pededzē. Lai risinātu šo problēmu, ir nepieciešams valdības atbalsts. M.Kučinskis savukārt paskaidroja, ka tuvākajā laikā krass uzlabojums šajā jomā nav gaidāmas, jo ceļu politikā Latvijai šobrīd ir trīs prioritātes: vēl viena apvedceļa izbūve Rīgas pievārtē, kā arī četru joslu šosejas Rīga – Daugavpils – Maskava un šosejas Rēzekne – Ludza – Krievijas Federācijas robeža būve. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā ar Pededzes robežkontroles punktu saistītās ceļu infrastruktūras attīstībai papildu finansējums iedalīts netiks. Tomēr ministrs atzina, ka ir jānovērš Alūksnes “izolētība” no pārējām rajonu pilsētām, attīstot ceļu infrastruktūru starp tām.
Valsts galvenā kultūras inspektore Alūksnes rajonā Astrīda Bētere uzsvēra, ka intelektuāli attīstīti cilvēki no Rīgai attālajiem pierobežas rajoniem, kāds ir arī Alūksne, aizplūst uz galvaspilsētai tuvākām apdzīvotām vietām, kur ir labākas darba un peļņas iespējas. Savukārt palikušajiem nākas uzņemties atbildību par kultūrvides saglabāšanu un situācijas uzlabojumu. Abi šie uzdevumi ir vienlīdz grūti, un to veikšanai nepietiks tikai ar vienreizēju dotāciju, bet ir nepieciešama mērķtiecīga valsts politika, kas stimulē pierobežas rajonu attīstību.
“Šobrīd Latvija ir nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā. Kurš var apgalvot, ka pašvaldību reforma, kas ar mainīgām sekmēm ilgst jau 15 gadus, ir ekonomiski pamatota, ka no šīm pārmaiņām būtiski uzlabosies valsts iedzīvotāju dzīve?” daudzu alūksniešu šaubas pauda rajona padomes padomnieks sporta darbā Vilnis Veļķeris. Uzņēmējs Artūrs Dukulis savukārt norādīja, ka valstij ir jāpārskata nodokļu politika un jāizstrādā sistēma, kas sekmētu uzņēmējdarbību valsts nomalēs. “Šobrīd situācija ir tāda, ka augsto degvielas cenu dēļ uzņēmējam izdevīgi darboties 100 kilometru radiusā ap Rīgu, tādējādi ne tikai Alūksne, bet arī citi no galvaspilsētas attālākie rajoni panīkst,” skaidroja A.Dukulis.
Savukārt Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks atgādināja, ka šī nav pirmā administratīvi teritoriālā reforma, ko piedzīvo Latvija. “Savulaik notika plaša kolhozu apvienošana. No apvienotajiem kolhoziem uzplauka tas, kurā atradās administratīvais centrs, bet pārējie iznīka. Cilvēki baidās, ka šīs reformas iznākums varētu būt tāds pats,” pārdomās dalījās V.Litaunieks.
