Klāt skaisti mīlestības svētki – Ziemassvētki. Ko novēlēsim cits citam?
Latviešu tautai adventes un Ziemassvētku gaidīšanas laiks jau izsenis tiek dēvēts par mīlestības svētkiem, dāvināšanas un jūtu atklāšanas laiku. Tas ir arī savas vērtēšanas, pielūgsmes un piedošanas laiks. Paskatīsimies šobrīd paši uz sevi no malas un pavērosim arī citus! Ko esam guvuši, ko devuši un ko ņēmuši? Būsim nomodā katrs pats par sevi un neļausim sirdij pārakmeņoties, apraksim naidu un nenovīdību paši sevī! Centīsimies skumju brīžos uzmundrināt cits citu kaut ar labiem vārdiem. Mūsu dvēselē labestību neiedegs neviens cits, vienīgi mēs paši sevi varam ielikt klusos, mierīgos un labestības dzīves rāmjos. Kaut mēs spētu sevi parādīt un attaisnot ar labiem darbiem un to vērtību gan uz Ziemassvētkiem, gan arī jauno gadu! Lai Dievs svētī katra cilvēka vienīgo mūžu uz zemes, kurš godam dzīvots!
Lūgšanās var iegūt mieru un pieticību, lai nenīstu citus, jo mēs esam dzimuši mīlestībai un piedošanai. Ar savu lūgsnu es novēlu visiem mīļus, gaišus un sirdij tuvus šos Ziemassvētkus!
Nedod, Die’s(i), man paņemt(i) cita daļu nepaņemto,
Nedod, Die’s(i), man aiziet(i) to celiņu neatdoto.
Dod, Dieviņ(i), manim dod(i), mazāk ņemti(i) – vairāk dot(i),
Dod, Dieviņ(i), manim iet(i), taisnu ceļu dzīvojot(i).
Liedz, Dieviņ(i), manim liedz(i), ļaunus vārdus izrunāt,
Liec, Dieviņ(i), manim liec(i), labo visiem novēlēt.
