Līdz ar jaunā gada pirmajām dienām Pededzes robežkontroles punktā robežsargiem darba ir mazāk, jo spēkā stājusies jauna akcizēto preču pārvietošanas kārtība pāri valsts robežai, ievedot Latvijā no Krievijas noteikto daudzumu degvielas, cigarešu vai alkohola ne biežāk kā reizi nedēļā, nevis reizi dienā, kā bija pērn.
Situācija uz robežas mainās
Pastāvīgie braucēji uz Krieviju un atpakaļ jau sen sapratuši, ka caur Luhamā robežkontroles punktu Igaunijā ir ērti šķērsot robežu. Tur tāpat kā citos šīs valsts robežkontroles punktos kopš pērnā gada augusta ir jāreģistrējas elektroniskajā sistēmā interneta mājas lapā, pa telefonu vai ierodoties robežkontroles punkta gaidīšanas zonā. Tur var mierīgi atpūsties, līdz uz tablo iedegas braucēja mašīnas numurs. Turklāt caur kaimiņvalsts robežkontroles punktu Luhamā – Šumilkina joprojām var ievest vairāk akcizēto preču, jo Igaunijā noteikumi nav mainījušies – Latvijā nedēļai noteikto preču daudzumu var ievest katru dienu. Tiesa, ilgāk ir jāgaida uz robežas, jo ne tikai regulārie braucēji, bet arī jauni tagad izvēlas šo ceļu. “Zinu, ka dažkārt Krievijas pusē rindā ir jāstāv 15 stundas, lai šķērsotu robežu, un Igaunijas pusē – 10 stundas. Tiesa, tā nav visu laiku. Tas ir atkarīgs no dienas un arī diennakts laika, jo internetā iespējams redzēt, kādas ir automašīnu rindas uz robežas,” norāda Latvijas Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes priekšnieks Guntars Kamenskis. Protams, kamēr aizbrauc līdz robežai, situācija var mainīties.
Izdara 70 procentu
pārkāpumu
Trešdien “Alūksnes Ziņas” devās uz Luhamā, lai redzētu situāciju uz Igaunijas – Krievijas robežas. Gara rinda vismaz šajā robežas pusē nebija vērojama – saskaitījām 18 dažādas mašīnas. Iespējams, ka Krievijas pusē rinda bija garāka. Igauņu robežsargi sprieda, ka ir pareizticīgo Ziemassvētku laiks, tāpēc vērojama pastiprināta tūristu braukšana no un uz Krieviju. Šī iemesla dēļ vēl ir grūti vērtēt, cik lielā mērā braucēju daudzumu vairo izmaiņas robežšķērsošanas kārtībā Latvijā. Toties līdzšinējā pieredze ļauj droši apgalvot, ka vairāk nekā puse robežas šķērsotāju ir Latvijas iedzīvotāji, turklāt ne tikai no tuvējām pilsētām – Apes, Alūksnes, Gulbenes, bet arī no Balviem, Valmieras, Cēsīm un pat no Rīgas. Daudzus braucējus robežsargi pazīst pēc sejas, bet daļa ir nosacīti jauni, kas visu laiku mainās. Tiek piebilsts arī, ka apmēram 70 procentus noteikumu pārkāpumu izdara braucēji no Latvijas. Visvairāk cenšas paslēpt cigaretes, lai tās ievestu vairāk nekā atļauts, nemaksājot nodokli. Taču robežsargi jau zina iespējamās slēptuves. Kad Luhamā ieradās Terehovas robežsargi un savukārt igauņu robežsargi guva pieredzi Terehovā, varēja izmantot arī Latvijā apmācītu suni, kas bez grūtībām atklāja paslēptās cigaretes. Reģistrā paskatoties, var redzēt, kādus pārkāpumus ir izdarījis katrs robežas šķērsotājs. Sarunā ar kādu valmierieti noskaidroju, ka viņš ved atļauto preču daudzumu savām vajadzībām, arī cukuru, kas Krievijā ir lētāks. Viņš atzīst, ka ir izdevīgi mērot tālo ceļu. Tiesa, reiz viņam ir bijis pārkāpums. Savukārt kāds apenietis atzīst, ka labāk neriskēt. Viņam pietiekot ar to, cik atļauts ievest.
Atgādina jauno kārtību
“Vienu reizi septiņās dienās, skaitot no personas robežšķērsošanas pirmās dienas, var ievest 2 paciņas cigarešu (40 cigaretes), 20 cigarillas vai 10 cigārus, vai 50 gramus smēķējamās tabakas; vienu litru alkoholisko dzērienu ar spirta saturu virs 22 procentiem vai divus litrus alkoholisko dzērienu ar spirta saturu līdz 22 procentiem un 16 litrus alus. Drīkst ievest arī pilnu bāku degvielas un 10 litru degvielas kannu,” informē G.Kamenskis.
Otru reizi septiņu dienu periodā nevienu akcizēto preci ievest caur Pededzes robežkontroles punktu nav atļauts. To var darīt robežšķērsošanas vietās, kur tiek veikta muitas kontrole, deklarējot preces un samaksājot par tām nodokļus. Latvijā tuvākais punkts ar muitu ir Vientuļos, bet Igaunijā – Luhamā.
