Kopš par nekoptām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām nodoklis ir jāmaksā dubultā, to īpašnieki ir jūtami sarosījušies. Tomēr vēl ir gana daudz platību, kas netiek apsaimniekotas un aizaug ar krūmiem.
Jūt lauksaimniecības
politikas ietekmi
“Pērn nekopto zemju īpašnieku saraksts bija krietni garāks. Šogad nekustamā īpašuma nodokļa uzrēķins ir tikai apmēram desmit saimniekiem. Tas nozīmē, ka dubultais nodoklis tomēr liek vairāk domāt un rūpēties par savu īpašumu. Ja paši nevar, tad tiek meklēti zemes nomnieki vai apsaimniekotāji. Dažs atļauj kādam citam appļaut savas platības, lai tās varētu pieteikt platībmaksājumiem. Turklāt viens īpašnieks nolēmis apstrīdēt Lauku atbalsta dienesta atzinumu, ka viņa īpašums nav sakopts,” stāsta Annas pagasta pārvaldes lietvede Anita Romere.
Viņa uzskata, ka vēlmi un vajadzību kopt zemi ir mazinājusi lauksaimniecības politika. Tā nosaka situāciju, kurā nav izdevīgi turēt dažus lopus un apstrādāt nelielas zemes platības. Mazajās zemnieku vai piemājas saimniecībās nav savas tehnikas, bet tās pakalpojumi ir dārgi. Tas nozīmē, ka ir jāiegulda līdzekļi un darbs, kam nav līdzvērtīgu ienākumu. “Nav noieta izaudzētajai produkcijai un iespēju pārdot pienu, tāpēc ražošana mazajās naturālajās saimniecībās ir iznīcināta. Tomēr daudzi vēlas saglabāt zemi īpašumā, lai tā paliktu bērniem, turklāt ir atzinuši, ka nav izdevīgi par to maksāt dubultu nodokli,” secina A.Romere. Ja tiks palielināti platībmaksājumi, sasniedzot 80 procentus no ES valstu vidējiem maksājumiem, tad augs arī vēlme un iespējas saimniekot laukos. Panākt maksājumu izlīdzināšanu ir sevišķi svarīgi tagad, kad pieaug degvielas cena un līdz ar to arī maksa par tehnikas pakalpojumiem.
Katrā pagastā ir citādi
Annas, Jaunannas un Kalncempju pagasta pārvaldes vadītāja Vēsma Čugunova spriež, ka pagaidām vēl būtisku nekopto zemju platību samazināšanos nevar redzēt. Tiesa, katrā pagastā ir atšķirīga situācija. “Parasti vecie cilvēki cenšas sakopt savu zemi arī tad, ja paši to nespēj. Citādi tas ir, ja zemes īpašnieki dzīvo citur, Pierīgā vai pat ārpus Latvijas. Dažs maksā dubulto nodokli, bet dažs to arī nedara,” secina V.Čugunova. Kalncempju pagastā atsevišķi zemes īpašumi tiek pirkti un pārdoti vairākkārt. Tie iet no vienas firmas otrai, bet paliek nekopti. “Pagājušajā rudenī apsekojām nekoptos īpašumus sevišķi pagasta centrā, sūtījām brīdinājumus un atgādinājumus. Dažs atsaucās, samaksāja nodokli vai vismaz atzvanīja un centās sakārtot īpašumu, taču ir arī tādi, kas joprojām neliekas ne zinis,” saka V.Čugunova. Jaunannas pagastā nodokļa uzrēķins ir septiņiem zemes īpašniekiem, bet kopumā par nesakoptiem atzīti apmēram 40 hektāri zemes. Tas nav daudz, jo pagastā ir spēcīgi zemnieki, kuri grib un prot saimniekot. V.Čugunova uzskata, ka dati par neapsaimniekotām zemēm nav precīzi, jo pārbaudēs galvenā uzmanība tiek pievērta platībām, par kurām saņem maksājumus.
Maksā par sakopšanu vai lielāku nodokli
“Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir vairāk nopļautu, no krūmiem attīrītu un sakoptu platību. Tas nozīmē, ka cilvēki izvēlas – maksāt kādam par sakopšanu vai arī dubulto nodokli,” vērtē Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Kontroles un uzraudzības daļas vadītājas vietnieks Valdis Siliņš. Viņš salīdzina, ka pērn Latvijā vidēji 16,8 procenti bija nekoptu platību, bet šogad – apmēram 15 procenti. Šķiet, ka samazinājums nav būtisks, tomēr tendence ir jūtama. Nenoliedzami sarosās tie īpašnieki, kuriem rūp sava zeme. Vai starp nekoptās zemes īpašniekiem ir ārzemnieki, V.Siliņš nevar pateikt, jo dienesta rīcībā ir informācija ar kadastra numuriem un platību, nevis ar vārdiem un dzīvesvietām. “Rudenī Lauku atbalsta dienesta inspektori ar datoriem, kuri ir aprīkoti ar GPS sistēmu un speciālu programmu, apsekoja lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības un zemes īpašumus. Ja vismaz 70 procenti zemes īpašuma ir kopta, tad par to nav jāmaksā dubultais nodoklis. Tāds ir jāmaksā tiem, kam uz lauka aug krūmi,” skaidro V.Siliņš. Ja tiek konstatēts, ka aizaugusi ir zeme, par kuru saņem hektārmaksājumus, tad tiek prasīts tos atmaksāt pat par vairākiem gadiem, ja krūmi jau izauguši lieli.
