Izlasīju ziņu,
ka Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Veselības ministrijas
izstrādātais likumprojekts „Par tabakas izstrādājumu, augu
smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un
elektronisko smēķēšanas ierīču uzpildes tvertņu realizācijas,
reklāmas un lietošanas ierobežošanu”, un jau gatavojos rakstīt
slinku atsauci, ka mīļotā Veselības ministrija tikai stratēģijās
ir drosmīga, bet likumprojektā gļēvi iztop tabakas industrijai.
Jaunais likums gandrīz nekādu reālu uzlabojumu cīņā pret
smēķēšanu neparedz. Šķiet, likumprojekta gatavošanā tabakas
tirgotāji bija kā rēgi klīduši pa Veselības ministriju un
neuzkrītoši no likuma „izravējuši” virkni tirdzniecības un
lietošanas ierobežojumu.
Tomēr tajā pašā
dienā kāda Tabakas izstrādājumu ražotāju asociācijas pārstāve
Marita Jansone paziņoja, ka Veselības ministrijas rosinātie
tabakas tirdzniecības un smēķēšanas ierobežojumi radot
nopietnas bažas par nodokļu ieņēmumiem un nelegālās produkcijas
izplatības pieaugumu un vispār neatbilstot likuma vienīgajam
mērķim – pārņemt Eiropas Parlamenta
Padomes direktīvas „Par dalībvalstu normatīvo un administratīvo
aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu
ražošanu, noformēšanu un pārdošanu” prasības.
Likuma mērķis
nav iztapt Eiropas Padomes direktīvai, bet gan nepieļaut cilvēku
slepkavošanu ar smēķiem. Mūsu mērķis ir padarīt Latviju par
teritoriju, kas brīva no cigarešu dūmiem.
Tad nu definēsim
– nav legālas un nelegālas tabakas tirdzniecības – ir
visaptveroša cilvēku slepkavošanu, ko ar šīs Maritas Jansones
atbalstu veic tabakas ražotāji. Katru dienu Latvijā 20–30
smēķētāji pāragri kļūst par patologanatoma klientiem – viņi
vienkārši nomirst 7–10 gadus priekšlaikus. Mēs mēdzam
satraukties par viena cilvēka nāvi avārijā, bet izliekamies
neredzam, ka katru nedēļu tabakas dēļ Latvijā mirst tikpat, cik
mirtu, ja nokristu 2 AirBaltic lidmašīnas.
Tabakas smēķēšana
ir galvenais riska faktors vēzim, insultam un infarktam,
aizsērējušām artērijām un tamdēļ nogrieztām kājām.
Smēķētājiem nav izredžu izvairīties no hroniskas elpošanas un
sirdsdarbības mazspējas.
Likumā nekavējoši
jāaizliedz smēķēt cita cilvēka klātbūtnē
Smēķētājs
apdraud ne tikai savu, bet arī līdzcilvēku veselību. Tad, kad
blakusstāvētājs ievelk piesmēķētu gaisu, tā būtībā ir tāda
pati smēķēšana. Otrreizējie tabakas dūmi ir gandrīz tikpat
kaitīgi kā tiešie. Smēķētājs, kurš smēķē cita klātbūtnē,
darbojas kā terorists pašnāvnieks – cenšas nogalēt citus kopā
ar sevi. Vissliktāk, ja pieaugušais smēķē bērna klātbūtnē –
viņš šādi nolemj bērnu (bieži vien – savējo bērnu) slimībām
vai pāragrai nāvei. Tie, kas smēķē grūtnieces klātbūtnē,
pakļauj vēl nedzimušo bērnu riskam – nedzimušais bērns ļoti
cieš no smēķēšanas indēm, smēķētājām 100 reižu biežāk
grūtniecība beidzas ar bērna nāvi. Patiesībā mums Latvijā ir
nopietni panākumi cīņā ar otrreizējiem dūmiem – pie mums
nevar smēķēt kafejnīcās, restorānos, kultūras un sporta
iestādēs, sabiedriskās vietās. Desmit gadu laikā Latvijā
daudzkārt samazinājies otrreizējo dūmu izraisītais risks.
Jāaizliedz smēķēt
telpās, kurās mēdz atrasties bērni
Smēķēšana ir
bīstama ne tikai ar nikotīnu, bet arī ar darvas un pelnu daļiņām,
kas izgulsnējas uz alveolu iekšējās sienas plaušās, izklājot
tās un neļaujot skābeklim uzsūkties asinīs. Hroniska smēķētāja
plaušas nespēj uzsūkt pietiekami daudz skābekļa, tādēļ
vecumdienās viņam ir izteikts skābekļa bads smadzenēs un citos
vārgākos orgānos. Tieši tāda pati plāna, gandrīz nemanāma
darvas un pelnu kārtiņa smēķētājam noklājas istabā uz grīdas,
aizkariem, žalūzijām, mašīnā uz sēdekļiem, apšuvuma. Bērni,
spēlēdamies uz grīdas, uzjunda šo kārtiņu un ieelpo šajā
brīdī jau trešējos dūmus.
Protams,
atsauksies tabakas tirgotāji – nevajag rāpot pa grīdu. Un
vispār, šajos darvas putekļos kancerogēno vielu taču ir mazāk
nekā pirmreizējos vai otrreizējos dūmos. Kaislīgu smēķētāju
istabās šo trešējo dūmu ir gana daudz, un pētījumos pierādīts,
ka dažā mājā ar tiem piesūkusies bērna gultas veļa tādā
apjomā, ka guļot bērna deguns uz spilvena ievelk darvu, kas
atbilst daudzumam, ja bērns naktī izsmēķētu vairākas cigaretes.
Dīvaini, bet
labākais rādītājs trešējiem dūmiem ir tirgus. Autotirgotāji
zina, ka lietota automašīna, ar kuru braucis smēķētājs,
pārdodama par 10–15% lētāk, jo pircējs instinktīvi smēķētāja
lietotu automašīnu nepērk. Līdzīgi ir ar nekustamo īpašumu –
pat svaigi izremontēts smēķētāju dzīvoklis ir grūtāk
pārdodams nekā nesmēķētāju, bet neremontēta smēķētāja
dzīvokļa cena var būt par 15–20% lētāka par analogu dzīvokli,
kurā neviens nav smēķējis.
Latvijas Ārstu biedrība iesaka
likumdošanā iestrādāt aizliegumu smēķēt grūtniecēm, kā arī
slimniekiem (sirds un elpošanas sistēmu slimniekiem, vēžiniekiem),
kuru slimību izraisījusi smēķēšana.
Vācijas kolēģi ziņo, ka viņiem
izdodoties piespiest smēķēšanu pārtraukt visām grūtniecēm.
Visvieglāk esot to izskaidrot turcietēm, visgrūtāk –
ieceļotājām no Austrumeiropas. Vācietes smēķēšanu parasti
pārtraucot 6.–8. grūtniecības nedēļā. Latvijā 2/3 no
smēķētājām grūtniecības laikā smēķēšanu pārtrauc, bet
līdz dzemdībām smēķē 11% grūtnieču, īpaši vecuma grupā
līdz 20 gadiem, īpaši ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību.
Nekas bērnam nav sliktāks par mātes
smēķēšanu grūtniecības laikā – rodas atkarība no nikotīnu,
bērnam ir hroniska hipoksija, attīstības traucējumi. Lielākās
problēmas rodas nervu sistēmas un smadzeņu attīstībai. Daudz
pētījumu pasaulē pierāda, ka milzīgu iespēju iedzimtu vai
pārmantotu slimību attīstībai rada tabakas (arī alkohola)
intoksikācija tieši bērna ieņemšanas brīdī. Sasmēķējusies
meitene savu olšūnu ir saindējusi un samazinājusi tai skābekļa
saturāciju. Ja šādā brīdī notiek apaugļošanās, ir liela
iespēja rasties hromosomāliem defektiem.
Ja mēs uzskatām, ka bērns nav
mātes vai tēva privātīpašums, kā tas likās pašsaprotami 12.
gadsimtā, bet gan cilvēks ar tiesībām, tad mātei nav tiesību šī
bērna veselību apzināti bendēt – neatkarīgi no tā, vai šis
bērns ir mātes miesās vai jau ārpus tām.
Par mazu, taisnīgu
samaksu noalgoti cilvēktiesību eksperti tūlīt kliegs, ka nedrīkst
aizliegt cilvēkiem viņu brīvības, ka nevarēs atšķirt – kura
ir grūtniece, kura ne. Atradīsies eksperti, kas teiks, ka valsts
nepietiekami finansē smēķēšanas atmešanu, kaut smēķēšana ir
paša radīts netikums. Tabakas industrija noalgos jaunus sabiedrisko
attiecību speciālistus, kas mēnešiem nomelnos Ārstu biedrību
(esam to pieredzējuši). Ārstu biedrība atgādina: smēķēšanas
ierobežošanu pasaulē neatbalsta trīs politiķu un parlamentu
deputātu grupas: (1) nekompetentie; (2) bērnus nīstošie un tie,
kuri apskauž nākamo paaudzi; (3) korumpētie.
Ir
vērts paraudzīties uz smēķēšanu kā ekonomisku problēmu.
Salīdzināt dažu tabakas tirgotāju nopelnītos Jūdasa grašus ar
citu cilvēku nāvi. Ienākumi valsts budžetā no tabakas akcīzes
ir simtkārt mazāki par ārstēšanai un sociālajiem pabalstiem
tērētiem līdzekļiem.
Tabakas lietošana
ir viens no briesmīgākajiem tautsaimniecības slogiem. Latvijā
tabakas izstrādājumu naudiskais apgrozījums ir aptuveni 500
miljoni eiro, tikai nedaudz mazāk nekā summa, ko valsts tērē
medicīniskiem pakalpojumiem. Smēķētājs gadā nokūpina 600–1200
eiro. Smēķētājam nav tiesību gausties par sliktu valsts
ekonomisko stāvokli, jo tieši šādā veidā nauda „aizplūst”
no Latvijas. Eiropas Savienības Baltajā grāmatā teikts, ka vismaz
ceturtā daļa (24–32%) valsts veselības aprūpes izdevumu ir
saistīti ar to slimību ārstēšanu, ko tiešā veidā izraisījis
alkohols un tabaka.
No mediķa
viedokļa smēķētājs ir grūti ārstējams pacients. Mēs gadā
Latvijā nogriežam 1000 kājas, kam smēķēšana aiztrombozējusi
artērijas. Amputēta kāja, izgriezts plaušu vēzis, starošana un
ķīmijterapija kuņģa vēža gadījumā – tas viss smēķētājiem
tiek uz līdzcilvēku nodokļu rēķina.
Smēķētājs
vairāk slimo, šajā laikā nestrādā, nerada pievienoto vērtību,
bet pārtiek no sociālā budžeta, kas ir nodokļu maksātāju
nauda. Smēķētāju darba ražīgums ir mazāks par nesmēķētāju
darba ražīgumu.
Un galu galā
smēķētāji nodedzina mūsu valsti. Trešo daļu visu ugunsgrēku
(vairāk nekā 300 mājas, meži, lauksaimniecības un ražošanas
ēkas) izraisa smēķēšana, bet daudzos gadījumos vienkārši
smēķēšanu kā ugunsgrēka ieganstu nevar pierādīt.
Puse no dzīvi
sadegušajiem (80–90 gadā) ir smēķētāji, kas ugunsgrēku paši
piesmēķējuši vai aizmiguši ar degošu cigareti. Pērn smēķēšanas
izraisītos ugunsgrēkos sadeguši divi mazi bērni.
Cigarešu
tirgotājs ir slepkava. Neatkarīgi no tā, vai tirgo cigaretes uz
galda vai zem galda.
Ik pēc 6 sekundēm pasaulē kāds
nomirst no smēķēšanas izraisītām slimībām. Jūs šo
rakstu lasījāt 10 minūtes. Šajā laikā nomira 60 smēķētāju.
