Smēķēšana bendē asinsvadus, mazkustīgs dzīvesveids ļauj sirdij slinkot, apspiestas dusmas un agresija ceļ augšup asinsspiedienu – tik daudz slimību un mediķu padomu par visu ko, tikai ne par pašām asinīm, ko sirsniņa cītīgi pumpē pa lielo un mazo asinsrites loku un kas ietekmē organismu līdz pat pēdējam kapilāram. Lai sirds varētu labi strādāt, jābūt labam “izejmateriālam” – gan pēc sastāva, gan daudzuma.
Trauksme par jaunajiem
Valsts asinsdonoru centrs atsaka katram ceturtajam, piektajam potenciālajam donoram, puse no atteikumiem – asins sastāva dēļ.
“Cīnāmies ar treknu plazmu – līdzekļi iztērēti, asinis paņemtas, bet tās ir tik duļķainas, hilozas jeb treknas, ka nav iespējams veikt pat analīzes. Nevar izmantot, nebaidoties no komplikācijām,” teic Valsts asinsdonoru centra direktora vietniece medicīniskajos jautājumos Anna Šteinerte. Donoru centrs pat veicis pētījumus, kurai grupai šī problēma ir izplatītākā, un izrādās, ka jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem hilozes dēļ tiek brāķēti pat 30 procenti asins materiāla.
“Varam vispārināt, ka tā ir hamburgeru paaudze, kas ikdienā ēd arī čipsus, majonēzē mērcēdami un piedzerot klāt alu,” ieskicē A. Šteinerte. Zināmu laiku organisms spēj sadzīvot ar tādu ēdienkarti, taču asinis jau signalizē par iespējamām problēmām nākotnē, piemēram, aknu steatozi jeb aptaukošanos. Tā ir papildu slodze visai sirds un asinsvadu sistēmai.
Ūdeni rīta kafijas vietā
Ierasts, ka lietot vairāk šķidruma, dzert vismaz divus litrus dienā mudina urologi – tas skalojot urīnceļu infekcijas, palīdz izvadīt vielmaiņas blakusproduktus. Taču pietiekami daudz ūdens nepieciešams arī asinsradei, asinsritei. “Ja cilvēkam ir biezas asinis, tas var būt viens no iemesliem, ka nevar paņemt pat asinis no pirksta analīzēm,” teic slimnīcas laboratorijas vadītāja Inese Jaunzeme. Biezas asinis paaugstina trombozes risku, ja ir uz to tendence, vai vēnu saslimšanu gadījumā, taču ārsts izvērtēs, vai riska novēršanai nepieciešami medikamenti. Vispirms cilvēks par sevi var parūpēties pats, dzerot pietiekami daudz ūdens.
“Lai šūnas sekmīgi darbotos, ir nepieciešams ūdens. Rezerves, kur organismam ņemt ūdeni, ir ierobežotas – asinis sabiezē, rezultātā ir apgrūtināta asinsrite, skābekļa apmaiņa, vielmaiņa vispār. Ja cilvēks pierod regulāri padzerties, ar laiku nav vajadzīga arī kafija kā lieks stimulators,” novērojusi I. Jaunzeme. Sevišķi no rītiem, kad “šūnas brēc pēc ūdens”, to arī vajadzētu savam organismam dot, nevis kafiju. “Kafija ir urīndzenošs līdzeklis, izdzīs pēdējo, kas vēl pa nakti ir palicis, turklāt kopā ar vērtīgām uzturvielām, piemēram, kalciju. Savukārt ūdens neko vērtīgu neizskalo.”
Līdzīgi arī dienas laikā – ar nogurumu organisms ziņo, ka smadzenēm pietrūkst skābekļa, barības vielu, bet nereti galvenā šūnu uzmundrinātāja – ūdens – vietā tiek izvēlēta kafija vai cigaretes.
Mudina pagatavot nātru zupu
Salīdzinot cilvēku ar automašīnu, dietologi rosina piedomāt, kādu degvielu lej savā bākā. Tāpat vajadzētu uzturēt kārtībā savu asins sastāvu. Asins veidošanās nav iedomājama bez tāda mikroelementa kā dzelzs. Iepriekš tik reklamētās bietes, izrādās, nemaz nav efektīvākās – organisms dzelzs savienojumus no šiem dārzeņiem uzsūcot ar grūtībām. Tad jau labāk izvēlēties granātābolu sulu.
“Tūlīt būs pirmās nātres, pirmās pieneņu lapas – pirmie zaļumi ir lieliski dzelzs avoti. Skābenes tik drīz vēl nav, bet zupai skābumam var pielikt rabarberu lapas,” ieteic I. Jaunzeme. Nātres dzeļmatiņus applucina ar karstu ūdeni, zupa sanākot līdzīga kā skābeņzupa. “Kādreiz var iemānīt arī konservatīvajiem ģimenes locekļiem,” nosmai
