Latvijā palaikam uzzinām par traģiskiem gadījumiem, kad sadzīves konfliktu risināšanā pielietots šaujamierocis. Sekas ne reizi vien ir bijušas letālas. Tāpēc sabiedrībā ir aktualizēts jautājums par to, vai viss ir kārtībā ar ieroču apriti.
Caurmērā Vidzemē cilvēki ir labi bruņojušies, arī Alūksnes novadā oficiāli ir reģistrēti 1032 sporta, pašaizsardzības un medību šaujamieroči.
“Alūksnes Ziņas” par to informēja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Atļauju sistēmas vecākais inspektors Andris Dūdelis.
Kad ieroča nēsātājs sāk
apdraudēt sabiedrību?
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko atvērto durvju dienā Valmierā sacīja, ka parasti atļauju iegādāties šaujamieroci cilvēks saņem tad, kad ar viņa veselības stāvokli viss ir kārtībā. Taču laika gaitā var pasliktināties veselība un iespaidu var atstāt arī psiholoģiskās traumas, kā arī nenoliedzami cilvēkus nervozus padara ekonomiskā krīze. Par to liecina divi smagi gadījumi, kas šogad bijuši Cēsu pusē. Vienā gadījumā vīrietis vērsa bisi pret diviem kaimiņiem, abus sašaujot un pēc tam nogalinot sevi, otrā gadījumā greizsirdīgs vīrs ar pistoli sašāva bijušo sievu un pēc tam pats nošāvās. Abos noziegumos sava loma bijusi alkoholam vai slieksmei uz pašnāvību.
“Vide ap cilvēku laika gaitā mainās, un mēs jau katram nepieliksim klāt ne policistu, ne medicīnas darbinieku. Cilvēks var uzsprāgt jebkurā brīdī. To, kas viņam ir bagāžā, mēs konstatējam tikai pēc tam. Tur ir tā nelaime, ka sabiedrība iepriekš it kā zina par šo problēmu, ka tam cilvēkam ir noteiktas rakstura iezīmes vai veselības problēmas, ka viņš bieži vien ir kādam draudējis. Bet neviens jau to neziņo!” atvērto durvju dienā žurnālistiem sacīja I.Mitrošenko. Pēc Cēsu gadījumiem viņš izdevis rīkojumu biežāk apsekot ieroču īpašniekus, kuri ir riska zonā, ja viņiem ir bijušas problēmas ar alkoholu vai pašnāvības mēģinājums. “Nevis pārbaudīt viņus divas reizes gadā, kā to nosaka likums, bet biežāk. Varbūt reizi mēnesī vai pēc policijas ieskatiem, lai mēs zinām, kādā stāvoklī šis cilvēks atrodas. Izņemt ieroci viņam mums likumīga pamata nav,” skaidroja I.Mitrošenko.
Kāpēc grūti izkontrolēt
situāciju?
Jāsaprot, ka ieroča glabāšanas vieta nav kā pastkaste, kuru ātri var pārbaudīt – ir vai nav iekšā avīze. Kad policijas darbinieks klauvē pie durvīm, visbiezāk tā ir iepriekš saskaņota vizīte, jo ir grūtības satikt ieroča īpašnieku. Dabiski, ka viņš savukārt sagatavojas tikties ar policistu. Tāpēc ir grūti konstatēt gadījumus, kad ierocis glabājas aiz krāsns vai zem gultas, vai pie kaimiņa, kā arī, vai glabāta netiek arī sveša munīcija, kas liktu domāt par citu nelikumīgu ieroci.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Raimonds Kronbergs žurnālistiem stāstīja, ka Vidzemē un Latvijā šaujamieroču kopumā mazāk nekļūst. Tos var iegādāties likumīgi, gadās, ka kāds arī manto vai atrod. Vidzemē nelikumīgo ieroču lielāko īpatsvaru veido Otrā pasaules kara ieroči, bieži vien pārveidoti, pielāgoti. Kriminālprocesu gaitā tiek izņemti nelikumīgi glabātie arī Pirmā pasaules katra ieroči, kā arī medību bises un paštaisītie ieroči. Kādai personai Alūksnes pusē esot atņemts pat ložmetējs.
