Dziesmu un deju svētkus Latvijā varētu reformēt, ieviešot ikgadējus
pasākumus vai izstiepjot svētkus mēneša garumā, šādas idejas trešdien
izskanēja konferencē “Dziesmu un deju svētki Latvijas simtgadei”.
Iepriekšējo svētku režisors Uģis Brikmanis piedāvāja rīkot ikgadējus
Dziesmusvētku pasākumus, kuri vestu uz lielo notikumu 2018.gadā.
Brikmaņa skatījumā, tas būtu veids, kā atlasīt jaunradi, kuru iekļaut
Dziesmu un deju svētku koncertos.
Brikmanis domā, ka vajadzētu virzīties prom no dalījuma paaudzēs,
proti, nevajadzētu atdalīt skolēnu un pieaugušo Dziesmusvētkus.
“Latviešu godos visi dziedāja kopā. Svarīga ir visu cilvēcisko izpausmju
harmonija,” sacīja Brikmanis.
Viņam oponēja vairāki citi diskusijas dalībnieki. Svētku
virsdiriģents Mārtiņš Klišāns pauda šaubas, vai būtu iespējams un
vajadzīgs mainīt gadu desmitiem ilgas tradīcijas. “Starp svētkiem ir
iespēja svētku identitāti praktizēt ikdienā. Nevar visu laiku dziedāt
vienu un to pašu dziesmu piecus gadus,” teica diriģents.
Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja, kultūras ministra amata
kandidāte Dace Melbārde norādīja uz gatavošanās nozīmi svētku rituālā,
tādēļ iebilda pret ikgadējiem Dziesmu un deju svētkiem. Viņas vērtējumā,
starp svētkiem ir iespējama dažādu mazāku pasākumu rīkošana.
Konferencē izskanēja arī citas idejas par Dziesmu un deju svētku
formāta pārveidošanu. Pagājušo svētku virsdiriģents Gints Ceplenieks
ierosināja, ka varētu runāt par Dziesmusvētku mēnesi, kura laikā
mēģinājumi un koncerti notiktu nedēļas nogalēs. Tas atslogotu
dalībniekus, dodot iespēju arī viņiem izbaudīt svētkus.
Diskutējot par svētku programmu, tika secināts, ka ir jāatrod balanss
starp tautā iemīļotu mūziku un jaunu autoru dziesmām. Izskanēja arī
diskusijas par svētku gājiena pārvietošanu uz svētku sākumu un tā
organizācijas uzlabošanas vajadzību.
Melbārde solīja, ka šo un citas idejas izvērtēs Dziesmusvētku padome.
“Svarīgi ir atrast līdzsvaru starp augstas kvalitātes kultūras produktu
un pasākumu tautai,” paziņoja kultūras ministra amata kandidāte,
atzīstot, ka ir saņemtas sūdzības par svētku dalībnieku noslogotību, kas
liek aizdomāties par to, kam šie svētki ir domāti.
“Ir redzami divi attīstības scenāriji. Pirmais būtu labi iepakots un
pasniegts biznesa projekts, kurā valsts institūcijas darbotos kā
vadošais producents. Otrs variants – svētki kā nozīmīgs cilvēku kapitāla
veidotājs,” teica Melbārde, piebilstot, ka ideālā variantā svētkiem
vajadzētu apvienot abas pieejas.
Kultūras ministra amata kandidāte rosināja arī pašus dalībniekus
aktīvāk piedalīties Dziesmu un deju svētku organizēšanā. “Tad, kad ir
negatīvi komentāri, visi ir gatavi iesaistīties diskusijā. Aktivitāte
citos jautājumos diemžēl ir sadrumstalota,” uzskata Melbārde. Pēdējo
svētku veidotāja uzsvēra, ka pašlaik svētki vairāk tiek rīkoti “no
augšās”, bet tas, kas nodrošina tradīciju ilgtspēju, ir to
pārmantojamība no paaudzes paaudzē.
Nākamie Dziesmu un deju svētki 2018.gadā sakritīs ar Latvijas
simtgadi, tāpēc tiem iecerēts lielāks vēriens. Svētku plānošanu iecerēts
sākt laicīgi, tādēļ jau tagad tiek apspriests gan nākamo Dziesmusvētku
gājiens, gan dalībnieku noslogojums un svētku programma.
