Apē Lāčplēša dienā notika Apes Jauniešu kluba “Sliedes” rīkotais lāpu gājiens, veltīts abiem valsts svētkiem novembrī.
Apē Lāčplēša dienā notika Apes Jauniešu kluba “Sliedes” rīkotais lāpu gājiens, veltīts abiem valsts svētkiem novembrī. Reizē tiek svinēta arī Latvijas Republikas proklamēšanas 87. gadadiena, jo tautas namā lielu pasākumu rīkot pašlaik neatļauj tur ritošie vērienīgie remontdarbi.
Skvērā pie pilsētas domes pulcējās gan lieli, gan mazi apenieši. “Daugav”s abas malas mūžam nesadalās,” skandēja Sandras Oto vadītais Apes jauktais koris un Apes vidusskolas kori. Svētku uzrunu teica pilsētas domes priekšsēdētāja Astrīda Harju, novēlot katram veiksmīgu darbu savas Latvijas labā.
Apes jauniešu kluba “Sliedes” vadītāja Iveta Purakalne pastāstīja par kluba aktīvo darbību, kā rezultātā tika sagatavots projekts “Lāčplēša dienas piemiņas zīmē”, lai varētu notikt šis pasākums. Projekts guva Alūksnes Novada fonda atbalstu. Priecājamies par Alūksnes Novada fonda un tā vadītājas Dzintras Zvejnieces ieinteresētību un līdzdalību mūsu pasākumā.
Pamazām tumsu izgaismoja apeniešu atnestās svecītes, kas zālienā pie domes veidoja “Gaismas ceļu Latvijai” Latvijas kontūras atveidā, īpaši iezīmējot tajā Api.
Apes jauniešu kluba “Sliedes” akcijā savāktās skārda bundžas ar Guntara Purakalna prasmīgu palīdzību pārvērtās par lāpām, un apmēram trīssimt dalībnieku pa Apes ielām aizvijās gājienā. “Nez kā mēs pašlaik izskatāmies no kosmosa?” vaicāja mazs ķipars, kam lāpas kāts bija garāks par pašu. “Kā uguntiņu upe,” skanēja atbilde.
Pie pilsētas kapiem piemineklis cīnītājiem par Latvijas brīvību, bija izgaismots ar svecītēm. Goda sardzē stāvēja Apes arodvidusskolas un D.Ozoliņa Apes vidusskolas jaunsargi. Svinīgi skanēja dziesmas kora izpildījumā. Kas ir Lāčplēša diena? “Vai pēc tik daudziem Latvijas neatkarības gadiem mēs visi zinām, kāpēc to svinam? Trīs paaudzes ir izaugušas ar padomju laiku vēstures stundās aizmālētām acīm, un šīs acis tā īsti vēl nav atķepušas līdz pat šai dienai,” padomāt rosināja I.Purakalne.
Jaunieši, gatavojoties svētkiem, pēta vēstures materiālus. Par to tālo laiku stāstīja Linda, Māra, Valdis, Ieva, Līva, Agnese, Jānis, Eva, Zanda, Lelde, Anete un Madara. Svēts katra latvieša pienākums būtu zināt, ka Lāčplēša diena un ordenis ir tā nosaukts nevis par godu rokoperai, bet gan 1919.gada vēsturiskajiem notikumiem, un simbolisks ir salīdzinājums ar A.Pumpura eposa varoņa uzvaru pār melno bruņinieku. Jaunieši atgādina, ka cara armijas pulkveža Bermonta vadīto krievu un vācu apvienoto armiju sakāva skaitliski piecreiz mazākie latviešu spēki un atbrīvoja Rīgu. Jau tad šai dienai tika dots Lāčplēša dienas nosaukums un tika simboliski nodibināts augstākais militārais apbalvojums Latvijā – Lāčplēša Kara ordenis, kura devīze: “Par Latviju!” No 2116 brīvības cīnītājiem, kas ar šo ordeni apbalvoti, trijiem ir saistība ar Api. Tie ir: 1. Valmieras kājnieku pulka kapteinis Roberts Ozols, bataljona instruktors, virsseržants Oskars Brūns, pulkvedis, leitnants Kārlis Vidiņš. Te jāatceras, ka R.Ozols ir viens no pieciem cīnītājiem, kas krita pie “Rušķu” mājām Apes lauku teritorijā. Kritušo cīnītāju piemiņu klātesošie godināja ar klusuma brīdi.
Gājienam atgriežoties uz pilsētas pusi, to sagaidīja Vaidavas līcī liesmojošie trīs lieli ugunskuri. Skolēnu komandas te veica orientēšanās sacensības tumsā, meklējot ceļu ar lukturīšiem un lāpām. Jaunākie sacentās šķēršļu joslā, kuras beigās bija jāizveido vārds “Lāčplēsis”. Piedalījās arī komanda no Monistes pamatskolas, tā dienā ar apeniešiem jau bija samērojusi spēkus draudzības sacensībās tautas bumbā un basketbola soda metienos. Jautras spēles un rotaļas ugunskura gaismā negribēja vien rimties. Vecākajām klasēm un citiem interesentiem bija grūtāks uzdevums – upes otrā krastā izveidotā orientēšanās distance, kurā bija jāizskrien astoņi kontrolpunkti un jāsavāc pa zilbēm sadalītais teksts “Lāčplēša piemiņas zīmē”.
Organizatori bija parūpējušies par upes krastu iežogošanu, kā arī par garšīgām desiņām, kartupeļiem folijā un karstu tēju. Arī laiks pēc dienas lietavām bija “noorganizēts” pavisam rāms. Pēc apbalvošanas, kur veiksmīgākie savās grupās izrādījās jaunsargu komanda un 2.klase, turpinājās jautrība pie ugunskuriem, tika dziedātas dziesmas. Ritinājās atmiņu stāsti, atceroties atgadījumus no nu jau piemirstā padomju laika.
Apes jauniešu klubs “Sliedes” izsaka vislielāko pateicību par atbalstu Alūksnes Novada fondam, Apes pilsētas domei, D.Ozoliņa Apes vidusskolai, Apes komunālajai nodaļai, Guntaram Purakalnam, Edgaram Strautam, Evitai Vaherei, Jānim un Egilam Purakalniem. Tāpat sirsnīgs paldies par sniegto palīdzību organizatoriskajos darbos Irīdai Zvejniecei, Anitai Harju, Ditai Laicenai, Ilvai Sārei, Ievai Sarmai, Aijai Latikai, Gundai Purakalnei, Marekam Grandavam, Apes dziedātājiem, jaunsargiem un viņu vadītājam J.Ozoliņam, Intai Strautai, kā arī visiem, kas atbalstīja ar savu klātbūtni.
