Tālajā 1919.gadā visi, kas varēja un spēja nest ieročus, cēlās, lai aizstāvētu un atbrīvotu Rīgu no uzbrūkošās Bermonta armijas, un 11.novembrī Rīga kļuva brīva.
Tālajā 1919.gadā visi, kas varēja un spēja nest ieročus, cēlās, lai aizstāvētu un atbrīvotu Rīgu no uzbrūkošās Bermonta armijas, un 11.novembrī Rīga kļuva brīva. Šo dienu mēs pieminam kā latviešu karavīru, tēvzemes aizsargu, varoņu dienu.
Šobrīd pasaule ir mainījusies un arī karš ir mainījies. Kara vārds tagad ir nauda. Neviens nesteidzas mūsu zemi iekarot, lai atņemtu mums mājas, šo zemi vienkārši nopērk. Nopērk mūsu zemi, mājas, mūsu uzņēmumus. Mums ir jādodas šajā karā tā, lai nepārdotu savas zemes, savas mājas un savus uzņēmumus. Šajā karā mēs būsim uzvarētāji tikai tad, ja strādāsim, darīsim visu, lai mūsu zeme, uzņēmumi un mūsu pilsēta plauktu.
Kara laikā varonis ir tas, kurš bezbailīgi dodas cīņās ar ieročiem rokās, bet arī miera laikos, kādi pašlaik ir Latvijā, ir vajadzīgi savi varoņi. Ir jābūt drosmei uz ielas apturēt nekauņu, kurš dara pāri mazākam vai vājākam; ir jābūt drosmei pateikt savam daudzdzīvokļu mājas kaimiņam, lai paņem slotu un izslauka kaut reizi kāpņu telpu; ir jābūt drosmei uzņemties atbildību par uzņēmumu, par daudziem cilvēkiem, kuriem dosim darbu.
Būsim drosmīgi un varoši katrs savā vietā! Nekarosim dvēselē, nekarosim savā starpā, bet domāsim tikai gaišas, labas domas un būsim mūsu tēvijas varoņu piemiņas cienīgi.
