Imants Mitrošenko, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks
Nevajadzētu izdalīt no citiem
Uzskatu, ka nav nepieciešams mainīt tiesībsargājošajās iestādēs strādājošo amatpersonu iespējamo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas kārtību un nav pamats uzskatīt, ka pie pašreizējās kārtības pastāv riski objektīvai un pilnīgai pārbaudei. Policijā strādājošos nevajadzētu izdalīt no pārējās sabiedrības vai uzskatīt par kādu īpašu sabiedrības daļu, kas lielākā mērā nekā citi pakļauta korupcijas vai noziedzības riskam. Ir jāsaprot, ka te strādā vai dienē tādi paši cilvēki kā citās iestādēs un uzņēmumos, ar kuriem mēs ikdienā sastopamies gan uz ielas, gan darbavietās. Diemžēl arī policijā, tāpat kā citur, nākas sastapties ar gadījumiem, kad darbinieki izdara pārkāpumus un pat noziedzīgus nodarījumus. Visus šos gadījumus izmeklē Valsts policijas Iekšējās drošības birojs. Vidzemes reģiona pārvaldē ar pārkāpumu izmeklēšanu nodarbojas viens cilvēks. Pagājušā gada laikā Vidzemes reģiona pārvaldē nodarbinātie izdarījuši 37 disciplinārpārkāpumus: no tiem par 23 pārkāpumiem piemērots disciplinārsods, 14 gadījumos kā soda mērs piemērots aizrādījums. Alūksnes iecirkņa darbinieki 2011.gada laikā izdarījuši 2 disciplinārpārkāpumus: par to izdarīšanu vienā gadījumā piemērots disciplinārsods, otrā – aizrādījums.
Vilnis Sliņķis, Alūksnes rajona prokuratūras virsprokurors
Jābūt pārdomātiem risinājumiem
“Būtu vērts šo jautājumu izdiskutēt, pieaicinot speciālistus, juristus, praktiķus, iepazīstoties ar statistiku, problēmām un to risinājumiem. Par nenozīmīgiem pārkāpumiem dienesta pārbaudi var ierosināt iestādes priekšnieks un savu pilnvaru robežās saukt darbinieku pie disciplinārās atbildības – tā ir normāla prakse. Ja runa ir par, iespējams, darbinieku izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, tad teorētiski šos nodarījumus izmeklē cita iestāde – Valsts policijas Iekšējās drošības birojs. Tomēr šī iestāde ir Valsts policijas pakļautībā, līdz ar to vienmēr būs šaubu ēna. Tādēļ noteikti piekrītu iekšlietu ministra Riharda Kozlovska teiktajam, ka ir jāpanāk, lai iespējamie amatpersonu noziedzīgie nodarījumi tiesībsargājošajās iestādēs būtu izmeklēti kārtīgi un taisnīgi. Risinājumi tam varētu būt dažādi – cita, jauna iestāde; esošas iestādes padotības maiņa; deleģēt izmeklēšanu šo kategoriju lietās prokuratūrai jau izmeklēšanas stadijā. Piemēram, 2011.gadā esam uzraudzījuši vienu šādas kategorijas kriminālprocesu par iespējamu dienesta pilnvaru pārsniegšanu, veicot personas aizturēšanu. Šis kriminālprocess ir izbeigts un lēmums nav pārsūdzēts.
Skolotāja no Alūksnes
Roka roku mazgā
Esošo kārtību vajadzētu mainīt, jo visiem sen ir zināms, ka savējos vienmēr pasaudzēs – ne velti latviešiem ir sakāmvārds “roka roku mazgā”. Protams, reizēm šāda aizstāvība nav slikta, bet ne tad, ja izdarīti nopietni pārkāpumi. Joprojām sāp sirds par kādu notikumu, kad cilvēks gāja bojā un neviens tā arī netika sodīts, jo bija iesaistīta policijai pietuvināta persona. Vēl vairāk sāp, ka notikuma vietā vēl tagad nav nevienas norobežojošās barjeras pie ūdenstilpes. Izmaiņas vajadzētu arī kārtībā, kas paredz Saeimas deputātu atbildību – viņiem būtu jānoņem pašreizējā īpašā imunitāte, ka var neizdot sodīšanai. Politiski redzamākām personām sodiem būtu jābūt vēl bargākiem, nekā ierindas iedzīvotājiem, jo tā kalpotu kā mācība “parastajam” cilvēkam. Viņiem sodu apjoms būtu jāpiemēro ienākumu līmenim, nevis kā tagad: nomaksā smiedamies, jo tā ir trešā daļa no algas, uzspļauj likumiem un dzīvo tālāk. Tāpēc tā varētu būt neatkarīga iestāde, struktūrvienība jau esošai iestādei, kas izskata gan tiesībsargājošo iestāžu darbinieku, gan Saeimas deputātu pārkāpumus. Bet tur būtu jāstrādā neuzpērkamiem, godīgiem, pieredzes bagātiem cilvēkiem – ticu, ka Latvijā tādi vēl ir atrodami!
