SIA “KRK Vidzeme”, kas darbojas Zeltiņu pagastā, pagājušajā mēnesī ir mainījies īpašnieks – tagad tā pieder uzņēmējam no Rīgas Andrim Griķim.
SIA “KRK Vidzeme”, kas darbojas Zeltiņu pagastā, pagājušajā mēnesī ir mainījies īpašnieks – tagad tā pieder uzņēmējam no Rīgas Andrim Griķim.
“Rīgā mums ir darbošanās ar datortehniku un interneta biznesu, taču izdomājām, ka vajadzētu mainīt virzienus. Ideja bija par biznesu, kas izmanto vietējās izejvielas un ražo eksportspējīgu preci,” stāsta SIA “KRK Vidzeme” direktors Ralfs Jansons.
Uzņēmēji ar kokogļu biznesa pētniecību nodarbojās apmēram divus gadus, to veicot gan Latvijā, gan ārzemēs. “Nonācām pie secinājuma, ka Latvijā labākā ražotne ir Zeltiņos. Pēc ilgstošām pārrunām ar iepriekšējo īpašnieku Helmutu Kalniņu nopirkām šo uzņēmumu,” stāsta ražotnes direktors.
R.Jansons atzīst, ka uzņēmumam ir labas izaugsmes iespējas dažādos veidos. Jaunie saimnieki apsver iespēju nākotnē uzsākt jauna produkta ražošanu.
“Plānojam palielināt uzņēmumā strādājošo atalgojumu, palielinot ražošanas jaudu par 20 līdz 30 procentiem nākammēnes, bet nākamajā gadā – vēl par 30 procentiem,” uzsver R.Jansons. Paredzēts uzņēmumā uzbūvēt vēl trešo krāsni, kas dos iespēju palielināt darbinieku skaitu.
“Jau tagad redzam, ka ražotnē bija slēptas potences. Ieviešot savus jauninājumus un metodes, jau tagad varam saražot vairāk. Uzņēmums bija sakārtots un stabils, tas ļauj virzīt visus spēkus tam, lai palielinātu uzņēmuma efektivitāti,” atzīst direktors. Plānots saražot 200 tonnas kokogļu mēnesī, kas līdz šim šajā uzņēmumā netika sasniegts.
Visu uzņēmumā saražoto produkciju – augstākā labuma restorānu kokogles – eksportē uz Rietumeiropu, galvenokārt Franciju. “Labprāt piedāvātu šo produkciju vietējā tirgū, taču tas nav izdevīgi. Te rastos problēmas,” atzīst R.Jansons. Ražotnē pamatizejviela ir baltalksnis.
“Citi kokmateriāli ir dārgāki. Baltalksnis ātri aug, arī reģions ir ieguvējs, ja ir ražotne, kas to pārstrādā, un lauksaimniecības platības ar to neaizaug,” saka R.Jansons.
Viņš bilst, ka pagaidām uzņēmums neplāno ņemt kredītus. “Mums ir izveidojusies laba sadarbība ar Hipotēku un zemes bankas Alūksnes filiāli, Reģionālās attīstības aģentūru, ar kuru noslēgts līgums par kredītprocentu apmaksu un ar ko plānojam sadarbību turpināt,” uzsver R.Jansons.
Viņš neslēpj, ka lielākā problēma tāpat kā citviet ir darbaspēks. “Strādātspējīgais darbaspēks diemžēl ir aizbraucis strādāt uz ārzemēm. Darba algas mūsu uzņēmumā būs konkurētspējīgas, tāpēc ceram, ka izdosies piesaistīt labu darbaspēku no reģiona,” uzsver R.Jansons. Uzņēmumā šobrīd ir 27 strādājošie, to skaits nedaudz palielināsies.
“Domājam par to, ka līdzīgu ražotni nākotnē varētu uzbūvēt Krievijā vai Baltkrievijā. Nedomājam apstāties pie tā, ka esam iegādājušies ražotni Zeltiņos. Turpināsim attīstīties. Konsultēsimies un sadarbosimies ar Latvijas koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem, kuri iecerējuši no alkšņa kokogles, to pārstrādājot, iegūt aktīvo ogli,” atklāj R.Jansons.
