Personīgi pati es vēlētos vairāk dot nekā ņemt, jo man šķiet, ka galvenais – lai Latvija kļūtu bagātāka, lai dzīves uzplaukumu sajustu it visi, lai rastos vairāk darba vietu, lai tie, kuri nespēj sev atrast piemērotu darbu, neslinkotu, bet strādātu to, ko piedāvā.
Lauki lūdz un aicina. Varbūt pārkāpt pilsētas slieksni un pastrādāt laukos. Ir jāprot katram meklēt sevī idejas, kā un kur strādāt. Vislabāk, protams, būtu tepat – savā Latvijā. Tas būtu svētīgs darbs mūsu zemei. Vēlēties var daudz ko, bet jāprot arī samierināties ar to, ko paši mēs spējam nopelnīt. Ne tikai gaidīt, bet dot. Nebūsim ”pūķīgi”, viegli aizvainojami, bet būsim ar gudrām galvām, dzīvosim ar labestību, saticību, savstarpējo mīlestību ģimenēs un cienīsim cits citu. Dzīvosim ar pieticību, bez skaudības. Būsim saprotoši un stipri, pārvarot neveiksmes. Būsim godīgi cits pret citu, arī pret savu valsti. Paskatīsimies uz sevi no malas – vai esam tādi? Tas būtu tas, ko es varētu vēlēties šajā jaunajā gadā. Bet galvenais un pats nepatīkamākais ir referendums par divvalodību. Iznāks tērēt daudz naudas nevietā. Tas nav godīgi ne no “saskaņiešu” puses, ne no citiem. Tas bija jāsaprot. Ļausim viņiem to pārdomāt. Cerēsim labā piepildījumam un ticēsim ieceru sasniegšanai krīzes pārvarēšanai.
Lai visiem Pūķa gads nes laimi un to protam novērtēt!
