Valdības vīri pagājušajā nedēļā kārtējo reizi uz tikšanos aicināja reģionālo laikrakstu žurnālistus. Ar cerību dodoties turp, domāju, ka viedie vīri pavēstīs kādu jaunumu, kas svarīgs visai latvju tautai.
Valdības vīri pagājušajā nedēļā kārtējo reizi uz tikšanos aicināja reģionālo laikrakstu žurnālistus. Ar cerību dodoties turp, domāju, ka viedie vīri pavēstīs kādu jaunumu, kas svarīgs visai latvju tautai.
Diemžēl, tiekoties gan ar Ministru prezidentu, gan arī ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjiem, nācās vilties, jo neko jaunu uzzināt neizdevās. Tā vien šķiet, ka šīs tikšanās tiek rīkotas vienkārši tāpat – lai atskaitītos, lai savā piezīmju grāmatiņā varētu ievilkt ķeksīti, ka šis darbiņš ir paveikts. Uzskatu, ka šādas tikšanās ir patiešām vajadzīgas, jo žurnālistiem ir iespēja nodot informāciju, jo katram mūsu valsts iedzīvotājam taču nebūs iespējas aci pret aci tikties ar valsts vīriem un pajautāt viņiem interesējošos jautājumus.
Lai arī Ministru prezidents Aigars Kalvītis centās apgalvot, ka viņa pārstāvētā Tautas partija nav uzsākusi priekšvēlēšanu kampaņu un pagaidām to arī negrasās darīt, jo viņiem esot jānodrošina stabils un normāls valdības darbs, jāapliecina sava varēšana ar darbiem, nevis ar tukšiem solījumiem, šķiet, ka arī šī tikšanās ir sava veida kampaņa, pamazām gatavojoties 9. Saeimas vēlēšanām, jo atbildē uz katru uzdoto jautājumu premjers centās rast cerību, ka viss nokārtosies. Bet vai tiešām nokārtosies? Daži svarīgi jautājumi tiek kārtoti jau ilgi, bet ne pie kādas skaidrības pagaidām tā arī nav noveduši. Kaut vai, piemēram, jautājums par reģionālo reformu. Premjers uzskata, ka reģionālā reforma norisinās sekmīgāk nekā cerēts, bet kāpēc tad joprojām nav atrasts kopsaucējs, kā sekmīgi veikt šo reformu?
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pašvaldību attīstības departamenta juriskonsults Arnis Šults klāstīja, ka reģioni ir modē visā Eiropā, tādēļ arī Latvijai tie ir jāveido, lai varētu atrast partnerus citās Eiropas valstīs. Kā optimālāko variantu ministrija nosauca piecus reģionus. Tā arī būšot iespēja sakārtot valsts un pašvaldību pārvaldi. Reģioni veidošoties tāpat kā vēsturiski ir veidojušies pieci Latvijas novadi, tomēr neviens nevar pateikt, kur būs reģionu centri. Nav jau arī īsti skaidrs, kas notiks ar dažādiem valsts nozīmes pakalpojumu sniedzējiem. Ministrijā saka, ka visus pakalpojumus varēs saņemt valsts nozīmes centros, bet liela daļa pakalpojumu būs pieejama arī mazākās pilsētās.
Tiešām gribas cerēt, ka, veicot reformu, tiks padomāts arī par cilvēkiem un viņu iespējām, jo reizēm šķiet, ka ministri pieņem lēmumus, it nemaz nedomājot, kā tas ietekmēs valsts iedzīvotājus, vai tas neradīs viņiem papildu problēmas, vai tas nesarežģīs jau tā sarežģītos un dārgos dzīves apstākļus.
