Alūksniešiem Skaidrītei Melnei un Andrejam Voicišam ir daudz kopēja. Abiem tuvas ir radošās izpausmes. Skaidrīte joprojām dzied korī “Atzele”, bijusi arī vokālo un estrādes ansambļu dalībniece. Andrejam patīk fotografēt. Viņa datorā sakrājies daudz fotogrāfiju, no kurām tika izraudzītas labākās pirmajai fotoizstādei, kas nesen bija skatāma Gulbenes bibliotēkā.
Tomēr nenoliedzami pati lielākā mīlestība abiem ir mūzika. Dziesmas, ko dzied Skaidrīte, skan Andreja ģitāras pavadījumā gan dzejas pasākumos, gan uzvedumos. Tā ir lietišķa sadarbība mūzikā. Tomēr bez mīlestības nav iespējams radīt kaut ko skaistu. Katras dziesmas melodija sākas un izaug sirdī. Nu jau apmēram 10 gadus Skaidrīte un Andrejs radoši izpaužas kopā. „Tā ir gadījies, ka esam satikušies – divi radoši cilvēki. Mums patīk radīt. Un citiem patīk tas, ko darām. Kādam nobirst pa asarai, kāds pasmaida un saka mums jaukus vārdus. Dzīvē viss balstās uz emocijām, tāpēc vairāk ir vajadzīgas tādas, kas rada sirsnību un prieku,” atzīst S.Melne.
Dzied un muzicē “uz liriskas nots”
Vai abus dziesmu sacerētājus var saukt par komponistiem? “Tas būtu pārāk skaļi teikts,” atzīst A.Voicišs. Ne viņš, ne Skaidrīte nav mācījušies ne mūzikas skolā, ne Mūzikas akadēmijā, kur sagatavo profesionālus mūziķus un komponistus. Protams, mūzikā tāpat kā jebkurā mākslas žanrā ir grūti novilkt robežu starp amatieriem un profesionāļiem, turklāt ikdienā daudz ko nosaka klausītāju un skatītāju “patīk” vai “nepatīk”. „Mūs pazīst, aicina uz Balvu novadu, uz Gulbeni un, protams, uz Alūksnes novada pagastiem. Savādi, bet citur jūtam lielāku cieņu, nekā uzstājoties savējiem,” secina Skaidrīte un Andrejs.
Andrejs jau skolas gados spēlēja kopā ar klasesbiedriem, pēc tam dažādu grupu sastāvos ballēs Veclaicenē. “Kad pārcēlos uz Alūksni, iepazinos ar rokmūzikas izpildītājiem, taču arī tiem ir atšķirīgas intereses. Mani sajūsmina gotiskais roks, vienmēr esmu gribējis to spēlēt. Tomēr nav vienkārši atrast citus mūziķus un sevišķi dziedātāju, kas to varētu izpildīt,” atklāj A.Voicišs. Viņš atzīst, ka Skaidrītei ir skaista balss, taču viņa nevarētu dziedāt ballēs vai arī roku. Tāpēc kopā tiek izpildītas galvenokārt melodiskas dziesmas. Tiesa, vārdi var būt ne tikai par mīlestību vai dabu, bet arī par eksistenciāliem jautājumiem. Tie tāpat kā misticisma deva ir tuvi Andrejam.
Viņš pašmācībā ir izzinājis un apguvis mūzikas sacerēšanas likumsakarības. „Ja ar to nodarbojas, var iemācīties ne tikai spēlēt dažādus mūzikas instrumentus. Esmu apguvis mūzikas datora programmas, un tas viss man noder, sacerot mūziku dziesmām,” atzīst A.Voicišs. Abiem saskan muzicēšana uz “liriskās nots”, tur sadarbība ir veiksmīga. Reizēm mūziku sacer Skaidrīte, tad Andrejs melodijas melnrakstu ieraksta datorā, lai neaizmirst. Vārdus meklē un atrod, veidojot sadarbību ar autoriem.
Dzejas vārdiem piedod krāsas
Laba sadarbība izveidojusies ar dzejnieci un literāti Vēsmu Kokli – Līviņu. Ar viņas darbā “Kad dvēsele zied” ietvertajām Romeo un Džuljetas mīlas vēstulēm tapis uzvedums, kas lieliski iederētos Valentīndienā. Tajā vēstules runā divi aktieri, bet mūzikā uzvedumu ietērpis A.Voicišs un S.Melne. „Tā bija Vēsmas Kokles – Līviņas iecere, kuru viņa ar ierasto neatlaidību īstenoja. Šis uzvedums piedalījās arī teātru skatē,” atceras Andrejs. Tagad Skaidrīti grib pierunāt piedalīties skatē ar V. Kokles – Līviņas monoizrādi „Kādas sievietes stāsts”. Arī daudzām abu sacerētajām dziesmām ir viņas vārdi. “Var būt tā, ka vispirms ir melodija un tai tiek meklēti vārdi, bet parasti ir otrādi – lasot skaistu dzeju, gribas to turpināt mūzikā,” atklāj S.Melne.
Internetā, sevišķi “www.draugiem.lv” dienasgrāmatās, var atrast dzejas rindas, kas uzrunā un liek ieskanēties melodijai, kas piedod vārdiem krāsas. „Varbūt tā ir tikai man, ka reizēm dzeja sāk skanēt. Jau izlasot pirmo frāzi, kaut kas aizķeras sirdī un rodas asociācijas. Tad paņemu ģitāru un…” saka A.Voicišs. Ar vairākiem autoriem ir viss norunāts – to vārdus var izmantot dziesmām. Viena no autorēm ir Dobeles dzejniece Aija Celma, ar kuru kopā tika veidota programma Alūksnes vidusskolā. Autores dzeju lasīja gan skolēni, gan Skaidrīte, gan pati dzejniece, un, protams, tika dziedātas dziesmas ar viņas vārdiem. Ar A.Celmas dzejas vārdiem ir ierakstīts disks „Es neeju, es lidoju.” Diskā ir ierakstītas arī dziesmas ar dzejnieka un aktiera Jura Helda vārdiem, kurām melodijas sacerējusi gan Skaidrīte, gan Andris, bet aranžējumi ir Olīvijas Jēģeres. “Šim diskam „Sonāte vējā” pirmās dziesmas radās, kad pirms vairākiem gadiem Alūksnes Mazais jeb Ievas teātris iestudēja lugu Tai tika sacerētas četras dziesmas ar Jura Helda vārdiem, bet pēc tam radās vēl un vēl, jo iepatikās dzejnieka vārsmas,” atceras A.Voicišs. Vai Andris nekad nedzied? „Tikai tad, kad citi nedzird,” viņš smejas. Ir arī ierakstīts disks „Rīta vējā” un vēl varētu ieskaņot. „Mums ir sadarbība ar dzejniecēm vairākos novados. Piemēram, netālu no Gulbenes dzīvo Agnese Līcīte. Turklāt dzejnieki pat gaida rindā, lai viņu vārdus ietērptu mūzikā. Tagad kārta jelgavnieces Rasmas Urtānes dzejai,” norāda S.Melne.
Disku “cena” – negulētas naktis
A.Voicišs savā dzīvoklī iekārtojis nelielu skaņu ierakstu studiju, kurā diskos ieraksta savas un Skaidrītes sacerētās dziesmas. „Tas ir hobijs, jo tā vienkārši izdot disku katrs nemaz nedrīkst. Kamēr saņem visu instanču apstiprinājumus, par ko ir jāmaksā, veikalā diska cena ir 12 lati. Man tehniskais izpildījums un diska noformējums datorā „maksā” negulētas naktis,” salīdzina Andrejs. Tas nav vienkārši – sacerēt un ierakstīt dziesmas, jo Skaidrīte strādā Alūksnes bērnudārzā „Pienenīte”, bet Andrejs – Alsviķu profesionālajā skolā. Tiesa, labi, ka abi dzīvo vienā mājā. „Vispirms ir vajadzīga fonogramma. Tad aicinu Skaidrīti iedziedāt. Gadās, ka stunda vai pat divas paiet, līdz viņas balss kļūst lokana. Kamēr balss nav iesildīta, tā neskan,” skaidro Andrejs. Viņa un Skaidrītes dziesmas skan radio, taču uz “Latvijas šlāgeraptauju” tās nav sūtītas. „Protams, radio atskaņo galvenokārt populārāko izpildītāju dziesmas, bet mūsu var dzirdēt apmēram reizi mēnesī. Gribētos, lai tās iepazīst vairāk cilvēku, lai dzied ne tikai Skaidrīte, bet arī citi,” atzīstas Andrejs. Viņš un Skaidrīte labprāt sadarbotos ar cilvēkiem, kuri tāpat kā viņi ir radoši un meklē iespējas izpausties.
