Jānis Nīkrencis, Alūksnes novada domes deputāts
Vajadzētu ieviest noteiktus limitus
Ierobežojumi priekšvēlēšanu aģitācijā jau sen bija vajadzīgi, tomēr tos priekšlikumus, kas tagad izskan saistībā ar topošo Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, augstu nevērtēju. Jā, var ierobežot kandidātu iespējas izpausties pašvaldību laikrakstos. Tāpat var aizliegt apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju radio vai televīzijā, nosakot visiem vienādu laiku savu programmu prezentācijai. Tajā pašā laikā ieguvēji joprojām paliks tie paši, kas vienmēr – tie kandidāti, kas priekšvēlēšanu laikā atrodas pie varas un kuriem ir lielākas iespējas izmantot administratīvo aparātu savām vajadzībām. Pavisam citādi būtu, ja noteiktu, ka neviens kandidāts ne ar vārdu nedrīkst parādīties masu saziņas līdzekļos priekšvēlēšanu laikā, bet tikai tad, ja tā ir visiem kandidātiem veltīta publikācija, raidījums un tamlīdzīgi. Pilnīgi izslēgt no aprites politiķus nevajadzētu. Tas nemaz nebūtu iespējams. Cilvēkus interesē viņu neizdarības, kļūdas, pat privātā dzīve. Tajā pašā laikā vajadzētu ieviest visiem vienādu reklamēšanās limitu. Nevis tā, ka par vienu uzrakstām desmit reizes un par citu – trīs, bet par visiem vienlīdz bieži un vienlīdz lielā apjomā.
Artūrs Dukulis, aktīvs politisko norišu vērotājs
Pietrūkst informācijas starplaikā
Domāju, ka lielākā vajadzība priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežošanā ir lielajās pilsētās. Laukos situācija ir citādāka. Tur drīzāk pietrūkst informācijas par kandidātiem. Pietrūkst analītiska skatījuma par viņu paveikto, piedāvāto un tālāko nākotnes redzējumu. Ja pilsētās cilvēki pieraduši izmantot dažādus informācijas kanālus, tad laukos bieži vien vietējais laikraksts ir iedzīvotāju vienīgais izziņas avots. Pietrūkst arī sekošanas līdzi paveiktajam pēc vēlēšanām – cik lielā mērā darītais sakrīt ar vēlēšanās paustajiem solījumiem un kā veicas ar to izpildi? Ja tam uzmanību nepievērstu tikai reizi četros gados, tad domāju, ka cilvēki kļūtu zinošāki. Viņiem vairāk paliktu atmiņā pretrunas politiķu darbībā. Tādā gadījumā priekšvēlēšanu aģitācija iznīktu dabiskā ceļā. Savulaik izskanēja priekšlikums, ka priekšvēlēšanu aģitāciju vispār varētu aizliegt trīs mēnešus pirms vēlēšanām – lai kandidāti pārliecina mani par saviem labajiem darbiem jau tagad! Šāds variants man ļoti būtu pa prātam. Pretējā gadījumā nevari vien sagaidīt, kad beigsies vēlēšanas – informācijas ir tik daudz, ka negribas vairs ne presi lasīt, ne televīziju skatīties.
Juris Priednieks, Alūksnes novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs
Ierobežojumi samazinātu tukšos solījumus
Es uzskatu, ka priekšvēlēšanu aģitācija ir jāierobežo. Tas palīdzētu izskaust populismu, kur pazūd gan partiju programmas, gan viņu iepriekš paveiktie darbi. Teorētiski ikviens, kurš to vēlas, priekšvēlēšanu laikā var iepazīties ar partiju programmām un kandidātiem, taču praktiski ne visi to izmanto. Daudzi paļaujas tikai uz reklāmām. Jo bagātāka partija, jo vairāk var atļauties reklamēties. Nav brīnums, ka šajā informācijas pārbagātībā patiesā partijas vērtība pazūd. Ja ieviestu visiem vienādas iespējas, partijas kļūtu līdzvērtīgākas. Vienlaikus samazinātos tukšie solījumi. Ja nebūs vairs iespēju runāt tik daudz, cik tīk, partiju pārstāvji sāks piedomāt, ko un kā pateikt, lai uzrunātu vēlētāju. Ir, protams, apzinīgie vēlētāji, uz kuriem priekšvēlēšanu aģitācija neiedarbojas, tomēr visi nav tādi. Apliecinājumu tam varējām gūt pēdējās vēlēšanās. Kandidāti, par kuriem jau bija izveidojies negatīvs vērtējums, Saeimā neiekļuva. Tajā pašā laikā deputāta mandātu ieguva daudzi mazpazīstami cilvēki, kas iepriekš sevi vēl nebija pierādījuši. Viņi vēlētājus piesaistīja ar solījumiem, kuriem ticamību piešķīra saraksta līderis.
