Turpmāk vispārējo izglītības iestāžu bibliotēkām būs jāstrādā pašiem pēc savas kārtības, kas noteiks viņu darba apjomu un kompetenci, bet gadījumā, ja prasības izpildīt nebūs iespējams, nāksies slēgt vienošanos ar publiskajām bibliotēkām.
To paredz nupat spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā izglītības iestāde, izņemot augstskolas un koledžas, nodrošina bibliotekāros un informācijas pakalpojumus”. Alūksnes novada skolu bibliotēku darba koordinatore Maija Bērzabinde atzīst, ka šie ir pirmie Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie noteikumi, kas reglamentē skolu bibliotēku darbību reglamentējošie noteikumi. Līdz šim skolu bibliotēkas darbojās, ievērojot Bibliotēku likumu.
Būtiskas pārmaiņas
neieviesīs
M.Bērzabinde norāda, ka būtiskas izmaiņas skolu bibliotēku darbībā noteikumi neieviesīs. “Priecājamies, ka līdz šim visu esam darījuši tā, kā paredz jaunie noteikumi,” viņa saka. Tiesa, liela nozīme noteikumu izpildē ir valsts piešķirtajam finansējumam. Tā, piemēram, ir skolas, kurās nemaz nav atsevišķas bibliotēku telpas un mācību literatūru izsniedz mācību priekšmetu skolotāji. Vairumā izglītības iestāžu nav iespējams nodrošināt pilnu bibliotekāra slodzi. Tādos gadījumos daļu bibliotekāra slodzes uzņemas veikt kāds pedagogs. Līdzīga situācija ir arī Apes novadā, kur nevienā izglītības iestādē nav bibliotekāra uz pilnu slodzi.
Veicinās sadarbību ar publiskajām bibliotēkām
Novada domes izglītības darba speciāliste Gunta Ļuļe atklāj, ka ir skolas, kur ceturtdaļa bibliotekāra slodzes tiek segta no pašvaldības līdzekļiem, jo pati skola to nevar atļauties.
Šī iemesla dēļ jaunie noteikumi varētu veicināt ciešāku sadarbību ar publiskajām bibliotēkām. „Viens ir tas, ka mēs visu laiku esam centušies strādāt pēc šādas kārtības, bet otrs, ka ierobežotā finansējuma dēļ ne vienmēr ir iespējams nodrošināt visu nepieciešamo,” norāda M.Bērzabinde. Tā kā sadarbība ar publiskajām bibliotēkām notikusi arī līdz šim, tad šī noteikumu sadaļa problēmas nevarētu radīt. Līdz šim tas, galvenokārt, attiecies uz valsts līmeņa pasākumiem vai konkursiem, ko publiskā bibliotēka koordinē, bet skolu bibliotēka palīdz, strādājot ar skolēniem uz vietas. Taču M.Bērzabinde pieļauj, ka nu šī sadarbība varētu izpausties jau plašākā mērogā, daloties resursos vai pat pārņemot kādas skolu bibliotēkas funkcijas.
