Līga Januša ir viena no ilzenietēm, kas iesaistījusies Latvijas Lauku sieviešu apvienības izstrādātajā projektā “Lauku iedzīvotāju – mājamatnieku mācības un konsultācijas komercdarbības veicināšanai”.
Līga Januša ir viena no ilzenietēm, kas iesaistījusies Latvijas Lauku sieviešu apvienības izstrādātajā projektā “Lauku iedzīvotāju – mājamatnieku mācības un konsultācijas komercdarbības veicināšanai”.
Projektu ir atbalstījis Eiropas Sociālais fonds, tādēļ dalībniecēm par mācībām projekta laikā nav jāmaksā.
Projekta mērķis ir aktivizēt lauku iedzīvotājus un sniegt viņiem nepieciešamās zināšanas, lai to, ko viņi šobrīd darina tikai savam priekam, pārvērstu par preci un labi pārdotu. Tādēļ ilzenietes divus gadus apgūs biznesa plānu rakstīšanas māku, vienkāršās grāmatvedības zinības, komercdarbības pamatus, biznesa psiholoģiju un mārketingu, pilnveidos un papildinās jau esošās amatu prasmes un apgūs jaunas. Plānotas arī citas aktivitātes.
“Pirmās mācību nodarbības jau ir bijušas, un man tās ļoti patika. Projektā iesaistījos, jo pašlaik esmu bezdarbniece, bet gribas strādāt un kaut ko darīt. Bērnus abi ar vīru esam izskolojuši, un viņi ir sākuši savu dzīvi, tādēļ tagad gribu dzīvot sev. Es vēlējos mācīties, bet līdz šim to nebiju īstenojusi, tādēļ labprāt piekritu iesaistīties projektā. Gandarī, ka šo projektu atbalsta arī Ilzenes pagasta padomes priekšsēdētāja Arita Prižavoite, jo viņa atzina, ka pašvaldībai ir lietderīgi tajā iesaistīties,” stāsta L.Januša.
Ir izdomāta biznesa ideja
Viņa atzīst, ka labprāt apgūst visu jauno, jo apzinās, ka tādējādi ir vieglāk iekļauties darba tirgū. Varbūt tādēļ Ilzenes pašvaldība šāgada Rudens ballē L.Janušu sumināja nominācijā “Par mūžizglītības piemēru Ilzenes pagastā”. Pati L.Januša atzīst, ka par šādu apbalvojumu bija ļoti pārsteigta. “Nedomāju, ka mani varētu sumināt par ko tādu, bet, protams, tas ir patīkami,” viņa saka.
L.Januša vērtē, ka ilzenietes ir ieguvējas daudzējādā ziņā, iesaistoties šādā projektā. “Daudzi cilvēki kaut ko veido, gatavo, bet neprot savu ideju veiksmīgi attīstīt un ražot produkciju pārdošanai. Grupā esam dažāda vecuma sievietes, arī jaunās māmiņas. Tad jau redzēs, kā mums pēc tam izdosies attīstīt savas biznesa idejas, bet es vienmēr saku, ka desmit galvas ir gudrākas nekā viena,” uzsver L.Januša. Viņa atklāj, ka jau ir iedomāta biznesa ideja, ko vēlas īstenot. “Visgrūtāk ir izdomāt, ko darīt un kas būtu vajadzīgs citiem, lai no paveiktā būtu arī atdeve. Tā nebūs saistīta ar lauksaimniecību, jo katrai mājās ir sava saimniecība, par ko gādāt. Ideja ir saistīta ar brīvā laika nodarbi, bet kāda tieši – to vēl nevēlamies atklāt,” norāda L.Januša.
Izmanto iespēju apmeklēt kursus
L.Janušai ir piemājas saimniecība “Dzintari”, kurā ir trīs slaucamas govis un ir izdevies piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu. Savulaik viņa ir apguvusi sviesta – siera meistares specialitāti, jo tolaik šķita, ka šīs profesijas pārstāvjiem darbs būs vienmēr. Ir strādājusi akciju sabiedrībā “Valmieras piens” par laboranti piena savākšanas automašīnā, arī Trapenes krejotavā. Līdz ar darbinieku skaita samazināšanu darbu zaudēja. Tagad ir bezdarbniece, tāpēc izmanto iespēju apmeklēt Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotos kursus. Nesen sešu mēnešu kursos Rīgā guva zināšanas grāmatvedībā.
“Tur iemācījos daudz jauna, un zināšanas varēšu pielietot savā saimniecībā. Grupā bijām 15 cilvēku no dažādiem Latvijas rajoniem. Tikai mums, kursantēm, palika atklāts viens jautājums: kāpēc valsts tērē tik daudz naudas grāmatvežu kursu rīkošanai, ja skaidri zina, ka šīs profesijas pārstāvju Latvijā netrūkst? Uzskatu, ka vajadzētu vairāk apmācīt tādu profesiju pārstāvjus, kuru Latvijā trūkst. Kādus tieši – šādiem datiem ir jābūt gan Nodarbinātības valsts aģentūrai, gan citām atbildīgām institūcijām. Arī es pēc šiem kursiem meklēju darbu kā grāmatvede, bet visur bija atbilde – mums nevajag grāmatvedi bez pieredzes un prakses. Kur lai gūst pieredzi, ja neņem darbā? Tā ir ļoti aktuāla problēma arī augstskolu absolventiem,” ir pārliecināta L.Januša.
Iegūst autovadītājas apliecību
Tagad viņa nožēlo, ka jau jaunībā nav ieguvusi augstāko izglītību, lai arī tolaik valdīja uzskats, ka cilvēkam augstākā izglītība nav nepieciešama.
“Pirms vairākiem desmitiem gadu darbs un atalgojums bija labs, tādēļ nebija arī nepieciešamības skoloties. Toties tagad esmu pārliecināta, ka izglītība ir ļoti nepieciešama, un saku to saviem bērniem. Viņi studē un strādā Rīgā, jo Alūksnes rajonā nav perspektīvu darba iespēju. Skumji, ka politiķi domā tikai par sevi, nevis vienkāršo tautu. Tādēļ arī neskatāmies televīzijā ziņas par politiķu savstarpējiem ķīviņiem. Nav izprotams arī tas, kā viens politiķis var būt “plaša profila speciālists” – iekšlietu ministrs, tad satiksmes ministrs un vēl citos dažādu nozaru atbildīgos amatos. Pareizi saka mans vīrs, kas ir šoferis: ja viņš grib iegūt citas kategorijas apliecību, ne tikai B, viņam ir jākārto dažādi pārbaudījumi un jāmācās, lai arī prot braukt gan ar traktoru, gan autobusu. Politiķi “ir” zinoši gan satiksmes, gan iekšlietu, gan citās jomās – ik pēc laika paliek arvien zinošāki!” ironizē L.Januša.
Ilzenietes sapnis ir mācīties angļu valodu, jo viņa ir pārliecināta, ka bez šīs valodas zināšanām mūsdienās nevar iztikt. “Tiklīdz būs iespēja un līdzekļi, apmeklēšu šos kursus. Ja būtu līdzekļi – mācītos arī augstskolā! Nesen ieguvu autovadītājas apliecību, jo arī bez tās mūsdienās vairs nevar.
Kādreiz esmu iedomājusies, ka es taču arī varētu doties peļņā uz ārzemēm, bet tomēr nespēju to izdarīt, jo nevaru atstāt visu to, kas man ir te – vīru, saimniecību. Ja būtu galēja nepieciešamība, tad arī es aizbrauktu, bet pašlaik tā nav,” atzīst L.Januša.
