Nesen redzēju kādu videosižetu, kurā parasta, tipiska sieviete tika nofotografēta un vēlāk ar bilžu apstrādāšanas programmas jeb “fotošopa” palīdzību viņas attēls tika apstrādāts. Mazliet apaļa sieviete pārtapa slaidā skaistulē ar lielām acīm un patiesībā visu lielāku, izņemot vidukli un kāju apkārtmēru, viņas āda tika izgludināta kā zīds. Tas man lika atcerēties par reiz manas paziņas teikto, kad viņa atvēra kādu tipisko kosmētikas preču žurnālu. Es viņai teicu: paskat, cik skaista sejas āda! Bet viņa man atbildēja, ka nevis āda skaista, bet “fotošops” ir skaists. Pirms kāda laika arī dzirdēju kādas sievietes iniciatīvu, ka žurnālos pie datorprogrammās apstrādātiem attēliem jāpievieno norāde – “Uzmanību! Attēls apstrādāts. Tāda sieviete realitātē nepastāv!”. Es pilnīgi tam piekrītu, jo pazīstu meitenes ar ēšanas traucējumiem un viņu vēlmi līdzināties tik trauslajām meitenēm žurnālu lappusēs. Nu nav tādu meiteņu! Mums tiek piedāvāti meli, bet, ja godīgi, paši arī esam pieraduši tos pieprasīt. Vai, kāda nesmuka sieviete, riņķi zem acīm… Labi, tos varam noslēpt ar tonālo krēmu. Vai, kādas grumbas… Labi, arī tās varam mazliet noslēpt, bet pretī no žurnālu lappusēm mūsos veras nevis vienkārši ar kosmētiku papildinātas sievietes, bet gan mūsdienu “fotošopa” transformera pārveidotas daiļavas. Tāpat kā uz cigarešu paciņām tiek uzlīmēti uzraksti “Uzmanību! Nogalina!” kaut kas līdzīgs būtu jāizvieto pie šiem “fotošopētajiem” attēliem. Arī mēs tādas varam būt, ja mūsu bildi apstrādās, un aiz šīs bildes ir gluži parasta sieviete. Tā saucamais celulīts ir gandrīz katrai sievietei, bet nezin kāpēc žurnālos tāds ir tikai tām slavenībām, kuras parādās zem virsraksta “Redz, redz, arī viņas ir tikai cilvēki”. Bet tā vietā, lai priecātos par kādu slavenību bez kosmētikas, mēs varētu drīzāk sākt domāt par to, kā mainīt attieksmi pret programmās apstrādātiem cilvēku ķermeņiem. Tā vietā, lai tīksminātos par slavenību krunciņām, mēs varētu sakopot enerģiju un tik tiešām veikt pārmaiņas un pieprasīt, lai norāde “Uzmanību! Attēls apstrādāts” parādītos pie modeļu attēliem žurnālos un ielu reklāmās. Lai jau žurnālu lappusēs grozās superskaisti ķermeņi – katram jau tādu gribētos, bet lai pie tā ir arī šī norāde, kuru mēs varētu parādīt savai meitai, kad viņa atskries un teiks: “Mammu, es gribu būt tāda kā viņa!” Un mēs ar mierīgu sirdi tad varēsim atbildēt, ka “tāda viņa” pastāv tikai fotogrāfiju apstrādes programmās. ◆
