Es tevi gaidīšu Es tevi gaidīšu pie Saules tilta, Kad zemi vakars pārstaigājis būs; Un nakts pār mums tad nolies zvaigžņu gunis, Es tevi gaidīšu, kad mēness uzlēks Un Cepurītei staru vaiņags tiks.
Es tevi gaidīšu
Es tevi gaidīšu pie Saules tilta,
Kad zemi vakars pārstaigājis būs;
Un nakts pār mums tad nolies zvaigžņu gunis,
Es tevi gaidīšu, kad mēness uzlēks
Un Cepurītei staru vaiņags tiks.
Tad Tempļa kalnā vedīšu es tevi,
Tur skūpstīsimies, kamēr ausīs rīts,
Ir mūsu Līgonakts kā nebeidzama
*****
deja
Ar lakstīgalu treļļiem pildīta,
Un ilgu zvani iezvanīs to dienu,
Kad atkal projām steigsies man.
Vakarā es gaidīšu kā vienmēr
Pie Saules tilta piekājē,
Lai mēnesnīcā kopā kalnā ietu
Un skatītos, kā aiziet mīlas nakts.
****Ilzenes meitenes
Ak, Ilzenes meitenes jaukās,
Ar atbalsi vārdi tām jaucas,
Kā upe tie šūpojas liegi
Un nebaida projām tos sniegi.
Tām šalcošais liktenis šūpulī likts,
Pat vētrās nevar nolikt pie bikts.
Kad dusmās laimi saspārda kāds,
Tās lēnīgi lauskas kopā vāc.
Ir Ilzenes meitenes stipras,
Uz lauka un mājās jo ņipras.
No viņām plūst nemiera alkas,
Un gaisma no liepkoka malkas.
Ir Ilzenē meiteņu daudz,
Tās visas pēc laimes sauc.
Uz liepziedu zemi tās klusi brauc
Un likteņa viļņus lēnām jauc.
****
* * *
Es neesmu tā lapsa, kuru vajag pieradināt un vēlāk par viņu atbildēt.
Es esmu jau pieradusi pie šīs planētas, tāpat pie cilvēkiem, kuri no mājām lien ārā kā alām. Pati esmu sev gans un sargs, atbildu saulei, vējam un gaisam par sevi.
Sen Prinči no manis ir gabalā, bet Princese esmu es pati, kaut arī viena kā miglaina diena. Bet manā alā neviens vēl nav bijis tik tālu, lai paliktu tur kā sargs…
Es apsēdos un mīlēju tevi bez vārda. Kā puķi, ko Dievs nolicis laukā, lai stāda – tik baltu un tīru kā dienu bez vārda. Es tevi mīlēju bez vārdiem…
