Mēs viņus redzam Ziemassvētku eglītēs, skatlogos, vitrāžās, baznīcās, lielveikalos, būdiņās un pilīs. Tā tas ir kopš neatminamiem laikiem. Cilvēki bez eņģeļiem nevar dzīvot, tāpat kā eņģeļi bez cilvēkiem.
Eņģeļi ir Dieva vēstneši, gatavi palīdzēt jebkurā mirklī. Mums katram šajā dzīvē līdzi dots viens eņģelis. Tā ir nenovērtējama bagātība, saka eņģeļu terapeite Maija Kadiķe. Brīnumaini notikumi, laimīgas nejaušības, pēkšņas atklāsmes – tās visas ir eņģeļu roku darbs. Tā nav nejaušība, ka šogad Alūksnē Ziemassvētku vienojošais elements ir eņģeļi. Pirmos ieraudzīju sociālā dienesta logos. Tie aicina apstāties un padomāt par citiem cilvēkiem. Tajā namā jau arī strādā cilvēki, kuri gatavi palīdzēt, īsts eņģeļu nams.
Ārsti, medicīnas māsas, māsu palīgi, aprūpētāji, ugunsdzēsēji un visi labas gribas cilvēki – vai tie nav eņģeļi? Droši varu apgalvot, ka – jā, jo gatavi palīdzēt nelaimē.
Uz ceļa man piestāja cilvēks un nocēla nastu no sirds, kas gulēja tur kopš rudens, kā likta, kļuva viegli ap sirdi. Viņš bija eņģelis, no Dieva sūtīts.
Mēs katrs esam eņģelis ar vienu spārnu un lidot varam tikai tad, kad cieši apskaujam sev līdzīgu būtni. Spārni vajadzīgi, lai paceltos pāri niecīgām zemes lietām un noticētu brīnumam. Mums visiem vajadzīgs šis brīnums, Ziemassvētku brīnums, lai kopīgi turpinātu iesākto ceļu.
