Tuvojas gada nogale, kad beigusies vairāk nekā desmit gadus ilgusī valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācija.
Tuvojas gada nogale, kad beigusies vairāk nekā desmit gadus ilgusī valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācija. Tomēr, kā liecina pilsētu un pagastu privatizāciju komisiju dati, daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuriem pašvaldība piedāvājusi privatizēt dzīvokli, līdz šim to nav izdarījuši. Vienam traucē dzīvokļa parāds, vēl kādam nav privatizācijai nepieciešamā sertifikātu daudzuma.
Valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” tiesību departamenta direktors Indulis Krauze atgādina, ka saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” dzīvokli var privatizēt gan tie, kuriem konkrētajā brīdī ir īres un komunālo maksājumu parāds, gan tās ģimenes, kurām pietrūkst sertifikātu, vienīgi jārēķinās, ka tādā gadījumā privatizācija tiks veikta uz nomaksu.
Tiem iedzīvotājiem, kas tomēr nolēmuši savu dzīvokli privatizēt, jāatceras: dokumenti (vismaz pieteikums) privatizācijas komisijā jāiesniedz līdz šā gada beigām.
Gadījumā, ja privatizētāja rīcībā nav nepieciešamā sertifikātu daudzuma un, ņemot vērā, ka sertifikātu cena šobrīd ir augsta, iedzīvotāji var izmantot tās likuma normas, kas atļauj objektu privatizēt uz nomaksu. Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 46.pants nosaka: pircējs var samaksāt pirkuma maksu, izdarot periodiskus maksājumus piecu gadu laikā kopš pirkuma līguma noslēgšanas dienas. Turklāt pirmais maksājums nedrīkst būt mazāks par 30 procentiem no pirkuma maksas, un šī summa jāiemaksā mēneša laikā kopš dienas, kad privatizācijas komisija pieņēmusi lēmumu par privatizāciju.
Tiem iedzīvotājiem, kas vēlēsies dzīvokli privatizēt ar atlikto maksājumu, tas būs jānorāda, jau aizpildot dzīvokļa privatizācijas pieteikumu, turklāt jānorāda arī pirkuma nomaksas grafiks. Tālāk privatizācijas gaitā būs ne vien jāparaksta pirkuma līgums, bet arī ķīlas līgums, proti, nostiprinot uz līguma pamata īpašuma tiesības, vienlaikus nostiprināmas ķīlas tiesības valsts vai pašvaldības labā nenomaksātās summas lielumā. Ja ir dzīvokļa īres un komunālo maksājumu parāds, vispirms būtu vēlams to nomaksāt ( ja vien tas iespējams) un tikai tad privatizēt dzīvokli – viennozīmīgi, tas ir labāks un izdevīgāks variants gan pašam privatizētājam, gan privatizācijas komisijai, kurai pēc tam parāda dzēšanas process jākontrolē. Privatizēt dzīvokli ar parādu vajadzētu tikai ārkārtas gadījumā, un likums to pieļauj. Tādā gadījumā kopā ar privatizācijai nepieciešamiem dokumentiem topošajam dzīvokļa īpašniekam privatizācijas komisijā jāiesniedz ar pārvaldnieku saskaņots grafiks, kurā minēts, kad un kādā lielumā parāds tiks dzēsts. Privatizējot dzīvokli ar parādu, vienlaikus ar pirkuma līgumu privatizācijas komisijas sagatavos arī ķīlas līgumu, un tas nozīmē, ka privatizējamais īpašums uz parāda dzēšanas laiku tiks ieķīlāts par labu valstij vai pašvaldībai. Šajā gadījumā privatizētājam jārēķinās, ka, privatizējot dzīvokli ar parādu, ķīla tiks ierakstīta zemesgrāmatā. Kad parāds tiks nomaksāts, zemesgrāmatā būs jāsniedz jauns nostiprinājuma līgums, un tas prasīs papildu izdevumus.
