Latvijas Lauku forums ir definējis deviņus uzdevumus, kas līdz
2015.gadam ir jāīsteno lauku kopienu stiprināšanai, aģentūru LETA
informēja Latvijas Lauku foruma pārstāvis Āris Ādlers.
Kā svarīgākos rīcības virzienus kopiena min efektīvu komunikāciju un
pieredzes apmaiņu starp kopienām, lauku telpas pozitīvā tēla un
pievilcības uzņēmīgu cilvēku vidū veicināšanu, vietējo produktu un
uzņēmēju sabiedriskas atzīšanas un atbalsta popularizēšanu, finansējuma
nodrošināšanu attīstības iniciatīvām.
Visu uzdevumu realizācijai nepieciešama aktīva darbība gan kopienu,
gan nacionālajā līmenī, kur jāiesaistās dažādām institūcijām, sākot ar
valsts pārvaldi un nacionāla līmeņa organizācijām, līdz pat lauku ciema
nevalstiskajām organizācijām un aktīviem kopienu cilvēkiem, uzsver
Ādlers.
Latvijas Lauku kopienu parlaments ir līdzdalīgās demokrātijas
instruments, bet Latvijas Lauku kopienu parlamenta padome ir
institūcija, kas atšķirībā no Valsts institūciju veidotajām un
iniciētajām konsultatīvajām padomēm, tiek koordinēta no nevalstisko
organizāciju puses, skaidro Ādlers. Latvijas Lauku foruma pieeju lauku
kopienu interešu aktualizēšanai vietējā un nacionālā līmenī atzinušas
arī citas Eiropas Savienības valstis, kurās Lauku parlamentu kustība ir dzīva jau vairākus gadu desmitus.
Latvijas Lauku forums ir nacionāla mēroga nevalstiskā organizācija,
kas dibināta 2004.gadā. Biedrības misija ir veicināt Latvijas lauku
līdzsvarotu attīstību, lai Latvijas lauki kļūtu par vietu, kur dzīvo
apmierināti cilvēki, kuri savā dzīvesvietā spēj realizēt ekonomiskās un
sociālās vajadzības. LLF darbojas 53 biedru organizācijas, lai veicinātu
Latvijas lauku (vietējo) teritoriju ilgtspējīgu attīstību, stiprinātu
pilsoniskās sabiedrības veidošanos Latvijas laukos,
sekmējot vietējās iniciatīvas attīstību un sadarbību, kā arī pārstāvētu
Latvijas lauku iedzīvotāju intereses nacionāla un starptautiska līmeņa
institūcijās un sadarbotos ar valsts un pašvaldību iestādēm,
nevalstiskajām institūcijām, uzņēmumiem un citām institūcijām.
