Mālupes pagasta piemājas saimniecībā “Rijiņas” Gallu ģimene jau trešo gadu audzē dažādu šķirņu eksotiskos gaiļus un vistas. To izdētajām olām ir tik dažāda krāsu gamma, ka varētu pirms Lieldienām pat nemaz nekrāsot!
Sirds ielīksmošanai
“Rijiņās” saimnieko visa ģimene un katram ir savi pienākumi. Par eksotiskajiem putniem vairāk rūpējas Egons, bet par cālīšiem, kad tie izperēti, – Maruta. Saimnieki atzīst, ka eksotisko vistu audzēšana ir tikai vaļasprieks sirds ielīksmošanai, jo pamatā savām vajadzībām audzē liellopus, cūkas. M.Galla atminas, kā ar skolēniem kopā braukuši ekskursijā uz Burtnieku novada Rencēnu pagasta zemnieku saimniecību “Vildēni”, kur audzē aptuveni 40 šķirņu vistas. Atbrauca, izstāstīja mājiniekiem redzēto, aplūkoja fotogrāfijas un secināja, ka arī tādus vēlas. “No “Vildēniem” pirmos nopirkām šķirni “Brekelis” – viņi dēj mazas olas, bet daudz. Arī “Australorps” – melnas, skaistas vistas ar platu ķermeni – dēj lielas un iegarenas olas. Diemžēl pirmajā gadā eksotiskajām vistām nebijām radījuši atsevišķu novietni – tās brīvā vaļā dzīvojās kūtī pie citiem lopiem, tādēļ daudzas gāja bojā. Tad izbūvējām atsevišķu putnu novietni. “Vildēnos” katrai šķirnei ir atsevišķs būris, tomēr tāpat daudzi putni iet bojā, jo būtībā visas eksotiskās šķirnes nāk no siltām zemēm,” stāsta M. un E.Gallas.
Dēj arī zilas olas
Šobrīd “Rijiņu” kūtī nav sastopama neviena ierastās dējējvistu šķirnes vista – visas tikai eksotiskas: kopskaitā 45 putni. Ir “Australorps”, franču “Brekelis”, “Hamburgas”, “Marans”, “Holandes baltcekule”, “Araukāns” un citas. Ļoti smalka un eksotiska ir “Holandes baltcekule” – lai arī pati ir melna, galvu rotā krāšņs, balts cekuliņš, šī vista dēj ļoti mazas, gaiši brūnas olas. “Marans” ir franču šķirnes brūna vista, kurai ir līks knābis kā plēsējam, toties dēj tumši, tumši brūnas olas. Dējība laba – katru otro dienu ir pa olai. “Araukāns” ir no Čīles, dēj zilganas krāsas olas, vidēji trīs nedēļā. Franču “Brekelim” ir mazas, baltas olas. Aukstā laikā šīs šķirnes vistas dēj maz, bet vasarā – ļoti ražīgi,” raksturo E.Galla. Kad Maruta atnes parādīt kastīti ar olām, ko sadējušas eksotiskās vistas, aplūkojama bagātīga krāsu gamma – tumši, tumši brūnas, maigi rozīgas, baltas, zilganas, tumšāk un gaišāk brūnas. Tumši brūnā ola salīdzinājumā ar citām izskatās kā jau nokrāsota sīpolu mizās. M.Galla atzīst – uz Lieldienām tās varētu arī nekrāsot, tikai izvārīt, lai citi pabrīnās, kā tādas krāsas iegūtas. Garšas ziņā eksotiskās olas gan ne ar ko neatšķiroties no ierastajām vistu olām.
Patīk sausa vide
M.Galla uzsver – vistām patīk uzturēties siltā un sausā vidē, tad tās neslimo, ir veselīgas. Kā pakaišus putnu novietnē izmanto zāģskaidas, smilti.“Vistām patīk smiltis knābāt, jo smilts ir nepieciešama vistu gremošanas sistēmai. Bet kašņāties zemē gan eksotiskajām vistām tik ļoti nepatīk kā dējējvistām. Toties viņām patīk klaiņot – vasarā ir stingri jāuzmana. Vienreiz ilgi nevarējām atrast, līdz ieraudzīju, ka paslēpušās ābelē. Īpaši “Holandes baltcekules” pašas neprot atrast novietni,” stāsta Maruta Galla. Egons norāda, ka eksotisko vistu barošanā nav striktu nosacījumu. “Dodam pašu audzētus kviešu graudus, speciālo vistu barību no Daugavpils. Šad un tad – sadrupinātu maizi, tā vistām ļoti garšo. Arī sutinātus kviešu graudus, jo tad tie ir mīkstāki,” viņš saka. Saimnieki atzīst – katras šķirnes vistām ir arī savs raksturs. “”Holandes baltcekules” vasarā dažreiz pat nokaitina, jo ir ļoti sabiedriskas un mīl visur staigāt līdzi, maisās pa kājām. Franču “Brekelis” pērnruden Mārtiņdienā, kad bija jau piesalis, mums sarūpēja īstu pārsteigumu – pagalmā zem rampas bija izperējusi piecus cālīšus! Visvairāk cāļu izperēja “Australorpa” vista – 12, bet cāļi bija dažādi. Parasti vistas izperē 5 līdz 7 cāļus. Šķirnes “Brekelis” vistas ir vienpatņi – labprāt uzturas atsevišķi no pārējām, savukārt “Hamburgas” gailis ir ļoti kauslīgs,” novērojis E.Galla. Viņa sapnis ir iegādāties vēl vienu šķirni – “Lielā Brama” (zelta) – lieli un ļoti krāšņi putni.
Gallu ģimenes ēdienkartē olas ir iecienīts produkts – labprāt gatavo omleti ar saceptu žāvētu gaļu un sīpoliem, cep ruletes, pankūkas, izmanto dažādos salātos. Dāvina viesiem, kuri par tik eksotisku dāvanu ir ļoti priecīgi. Lieldienas parasti tiek svinētas mājās, ģimenes un tuvinieku lokā. “Šoreiz būs dubulti svētki, jo pēc vairāku gadu pārtraukuma Lieldienu laikā atkal ir arī dēla dzimšanas diena – 7.aprīlī. 8.aprīlī iesim uz koncertu “Mālupes cālis 2012”. Kaulēsimies ar olām, šūposimies. Lai uzvarētu olu kaujās, jāizvēlas olas ar smailiem galiem vai mazas olas,” saka M.Galla.
