Pirmdien apvienotajā komiteju sēdē Alūksnes novada domē notika asas diskusijas par šāgada budžetu. Šogad izstrādāti vienoti kritēriji budžeta līdzekļu sadalē, kas sev līdzi nes daudzas pārmaiņas. Visu pagastu pārvalžu vadītāji domē iesnieguši vēstuli, kur norāda – pašreiz apspriestie naudas sadales principi veicināšot pagastu iznīcību.
Kritēriji šogad izstrādāti budžeta līdzekļu sadalei gan pagastiem, gan izglītības iestādēm un, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu teritorijā, piemērots koeficients, kas pagastiem ar mazāku iedzīvotāju skaitu ir lielāks. Pērn Alūksnes novada budžets tika sadalīts pēc veicamajām funkcijām, bet šāgada budžetu iecerēts dalīt uz iedzīvotāju skaitu, piemērojot arī koeficientu. Teritorijās ar iedzīvotāju skaitu līdz 500 iedzīvotājiem plānots piemērot koeficientu 1,2; no 500 līdz 900 – 1,1; vairāk nekā 900 – koeficientu 1. Sākotnēji koeficientiem bija paredzēts divu gadu pārejas laiks, pakāpeniski samazinot jeb pārdalot finansējumu – no šīs ieceres gan šonedēļ finanšu komitejā atteicās.
Vai pagasti iznīks?
Saņemot rīkojumu par 2012.gada budžetu un kontrolskaitļus, kāds finansējums paredzēts pagastiem, pagastu pārvalžu vadītāji vērsušies ar rakstisku vēstuli pie finanšu komitejas. Tajā norādīts, ka ar šobrīd iedalīto budžetu pagasti nespēs veikt likumā par pašvaldībām uzliktās funkcijas un pasliktināsies pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem. Tādēļ pagastu pārvaldes rosina pārskatīt iedalīto budžetu, kā arī lūdz atbildēt uz viņu sešiem jautājumiem – arī par to, vai šobrīd, strādājot vienā novadā, mazie pagasti esot jāatstāj iznīcībai un cik līdzekļu novada budžetā 2012.gadā tikšot atvēlēti pagastu attīstībai? Alsviķu, Ilzenes un Zeltiņu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Griščenko uzsvēra – ja budžets šogad būs tāds, kā norādīts kontrolskaitļos, tad būšot neiespējami nodrošināt pagājušā gada līmeni ikdienas funkcijām. “Tiks sperts solis atpakaļ, pat uz kādas iestādes slēgšanu. Lūgums ir, rūpējoties par Alūksnes attīstību, neaizmirst attīstību arī pagastos. Pagastiem arī trūkst informācijas par budžeta veidošanu,” atzina J.Griščenko, kam piekrita arī citi.
Pagastiem – mazāk
Jaunalūksnes un Malienas pagasta pārvaldes vadītāja Inta Cinglere aprēķinājusi, ka 2012.gadā Alūksnes novada kopējais budžets ir lielāks nekā pērn par 744 000 latu (neskaitot vēl 2011.gada pašu ieņēmumus un budžeta pārpildi), bet neesot izprotams, kādēļ Malienas pagastam šogad budžetā paredzēts par 17 procentiem mazāk finansējuma, Jaunalūksnei – par 2 procentiem mazāk. “2009.gadā tika samazinātas slodzes, algas un atlaisti darbinieki. 2010.gadā budžetā tika noņemti visi pamatlīdzekļu izdevumi, remontdarbu veikšana un 8 procenti līdzekļu.”
“Ministru kabineta noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību liecina, ka Latvijā uz katru teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju 2011.gadā pienākas 278 lati, bet 2012.gadā – 307 lati. Tad Malienā no šiem līdzekļiem 2011.gadā tika atvēlēti 122 lati, šogad – 101 lats; Jaunalūksnē – 68 lati. Jaunalūksnē ir daudz pensionāru, kas vecāki par 80 gadiem. Kad pirms Ziemassvētkiem pagasta pārvalde izvadāja viņiem novada sarūpētās saldumu paciņas un aprunājās ar katru, galvenā palīdzība no pagasta, ko viņi teicās labprāt saņemt, būtu iztīrīts piebraucamais ceļš, lai bērni no Alūksnes var atvest viņiem pārtiku. Bet pagasts pat to nevar nodrošināt, kaut gan arī šiem cilvēkiem pienākas finansējums,” teica Inta Cinglere.
Izteikta neuzticība
Pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova norādīja, ka novada pienākums tagad ir rakstiski sniegt atbildes uz vēstulē paustajiem jautājumiem, vienīgi šī vēstule varējusi tapt agrāk, kad pagastiem tika nosūtīta pirmā informācija par kritērijiem. “Tiesa, šo mēnešu laikā tie ir mainījušies. Bet budžeta kontrolcipari pēc 5.janvāra finanšu komitejas pagastu vadītājiem diemžēl netika izsūtīti,” secina J.Čugunova. Deputāts Laimonis Sīpols pauda atbalstu pagastu vadītāju vēstulei. “Pagasta iedzīvotājs vispirms ar savu jautājumu vēršas pagastā un tikai tad novada domē. Šī pirmā saikne pamazām sāk pazust – pats to jūtu, laukos dzīvojot,” teica L.Sīpols un rosināja pagastiem iedalīt papildu finansējumu. Deputāts Ainars Melders atgādināja, ka novads līdz šim ir atbalstījis dažādus projektus pagastiem un darīs to arī turpmāk. “Uzskatu, ka ar šo vēstuli ir izteikta neuzticība novada izpilddirektorei un priekšsēdētājam. Kaut kur ir dziļa šaize – domes vadībā vai pagastu vadītājos. Plānojot budžetu, diskusijas bija. Šī vēstule ir arī kā pārmetums deputātiem,” vērtē A.Melders.
Vajag visiem vienādi
Deputāte Marina Ramane rosināja 2012.gadā budžeta samazinājumu prasīt no visiem vienādi, nevis kā tagad – atšķirīgi un visvairāk no pagastiem. “Ja sākotnēji teica, ka budžets jāsamazina par 8 procentiem, tad, piemēram, Alsviķiem tie ir -13 procenti. Pagastiem tik niecīgi budžeti nevar palikt,” teica M.Ramane. Deputāts Andis Zariņš uzskata, ka tieši jaunie budžeta sadales kritēriji veicinās to, lai visiem līdzekļi tiktu sadalīti līdzvērtīgi. “Ja vienā pagastā var visas funkcijas veikt saskaņā ar budžetu, tad kādēļ otrā nevar, jo funkcijas ir vienas un tās pašas! Uzskatu, nauda, kas paredzēta uz iedzīvotāju, katrai teritorijai arī jāatdod, tikai ne caur pagasta pārvaldi vai administrāciju, bet “iezīmēt” kā attīstības naudu. Tad izstrādāt novadā noteikumus, kā to dalīs, pārvaldes lai raksta projektus un to apgūst,” ierosināja A.Zariņš. A.Melders norādīja, ka katru gadu runā tikai par to, vai pagastiem pietiek līdzekļu, bet par pilsētas budžetu neviens nerunājot. “Mums jau janvārī bija gara finanšu komiteja, kur nobalsoja par koeficientiem un pagastiem iedeva kontrolskaitļus budžetam, kuros bija jāiekļaujas, bet ne visi to izdarīja,” secināja A.Melders.
Samazinās iedzīvotāju skaits
Ekonomiste Valda Silicka rosināja pārskatīt un samazināt budžetā sadaļu par novada administrāciju un kopēji veicamajām funkcijām, kā arī tiem bērnudārziem un muzejiem, kas esot ieplānojuši “lepnus budžetus”, un ietaupīto novirzīt pagastiem. “Ir jānodala ikdienas izdevumi un attīstībai paredzētie. Ikdienas izdevumos novadā nedrīkstam pārsniegt 4,9 miljonus latu gadā, neskaitot vēl pašvaldības nelielos ieņēmumus no dažādām pozīcijām. Kredītsaistībās novadam 2012.gadā būs jāmaksā 703 748 lati jeb 12,2 procenti no vērtētiem ieņēmumiem. Pērn novadā ir izveidotas dažādas jaunas struktūras, rasta iespēja no pašvaldības budžeta finansēt skolēnu ēdināšanu, pilsētā ir iecere izveidot nakts patversmi, bet nav līdz galam norādīts, no kādiem līdzekļiem,” stāstīja V.Silicka. Turpinās arī tendence novadā samazināties iedzīvotāju skaitam – pērn, plānojot budžetu, iedzīvotāju skaits novadā bija samazinājies par 213 cilvēkiem, bet šogad – jau par 237 iedzīvotājiem. “Līdz ar to pašvaldības budžets uzreiz šogad ir mazāks par 72 000 latu. Praktiski viens mazs pagasts novadā ir izmiris – tā mums ir ļoti bīstama tendence, tāpat kā lielās kredītsaistības. Pozitīvi, ka 2011.gadā bija pārtēriņš iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts dotācijas pozīcijās – uzskatu, ka šo līdzekļu atlikums 2012.gadā būtu jānovirza tikai attīstībai, nevis “ikdienas apēšanai”,” skaidroja V.Silicka. Domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers atbalstīja V.Silickas priekšlikumu un rosināja deputātus izteikties, par cik procentiem samazināt šo sadaļu. Pēc diskusijām vienojās samazinājumu veikt par vismaz 5 procentiem un vēl tikties, lai sarunas turpinātu un pagastu budžetus palielinātu.
