Gaujienas pagasta bioloģiskajā saimniecībā “Lazdiņas” saimniece Maija Grante veselības tējām sagatavotos augus, pupiņu pākstis un cigoriņus ir nosūtījusi ārsta fitoterapeita Artūra Tereško veselības tējām, tāpēc mājās tagad ir vien tik, cik pašai vajadzīgs. Tagad viņa loba baltās pupiņas, kuru pākšu kvalitāte nebija tik laba, taču pupiņas noderēs.
Audzē, ko nevar dabūt viegli
“Ar dakteri Tereško sadarbojamies jau piecus vai sešus gadus. Kādreiz kopā ar vīru audzējām cigoriņus. Pat 40 tonnas esam devuši kafijas ražotājiem Tukumā. Tagad esmu palikusi viena un audzēju vien tik daudz cigoriņu, cik man pasūta veselības tējām. Iesēju tā, lai pietiktu un vēl mazliet paliktu pāri, jo tad tējai var izvēlēties labākās kvalitātes cigoriņu saknes. Balto pupiņu pākšu dakterim vienmēr trūkst, tāpēc arī tās cenšos nodrošināt. Kopā ar izkaltētajiem augiem nodevu apmēram 250 kilogramus tējām. Jārēķina, ka pēc izžāvēšanas paliek apmēram tikai piektā daļa no savāktā, tātad izaudzēts un savākts tika krietni vairāk par tonnu,” stāsta M.Grante.
Visiem labi zināmos ārstniecības augus vāc daudzi, bet, piemēram, baltdadžus un dižzirdzenes saknes dabā nav viegli atrast, tāpēc M.Grante cenšas tos ieaudzēt. Pat vairākus gadus. Kad gribēja iesēt baltdadzi, nekur nevarēja atrast tā sēklas. Kur tik tās netika meklētas! Bet beigās atrada, ka baltdadzis aug turpat pie mājas. “Tiesa, tā sēklas neizdevās iegūt uzreiz, jo baltdadzim kā usnei pūkainā pogaļa stāv ilgi, taču sēklas izsējas ātri. Kad to sapratu, vācu pakāpeniski,” atzīst M.Grante. Kad viņa žāvē dižzirdzenes saknes, viss apkārt smaržo kā frizētavā. Tagad viņai baltdadži ir iesēti un aug. “Apskatījos – kur ir skaista rozete izveidojusies, tur nākamgad būs baltdadža cers. Rudenī iesēju dižzirdzenes citā vietā, jo iepriekšējās tā iznīka. Pavasarī skatīšos, kā būs pārziemojušas. Manī ir radusies spītība, kas liek atkal un atkal to sēt un audzēt,” atzīst M.Grante.
Darbs atmaksājas ar uzviju
Saimniece zina, bet necenšas citiem skaidrot zāļu tēju iedarbību, jo uzskata – tas jādara ārstam fitoterapeitam A.Tereško vai citam speciālistam. Viņai darba pietiek, augus gatavojot tējām. Cigoriņu saknes atgādina cukurbietes. Tās ir jāmazgā, jātīra, jāsagriež vai jāsasmalcina speciāli izgatavotās dzirnavās. Arī dižzirdzenes saknes ir jāmazgā, jāžāvē un jāsmalcina. Pupiņu pākstis un citus augus sagriež, liek žāvēties pažobelēs, kur ir ēna un vējš. Savulaik vīrs ir uzbūvējis kalti, taču to izmanto galvenokārt īpaši sulām bagātu augu žāvēšanai. Tur var regulēt siltumu, panākot noteiktu un vienmērīgu gaisa temperatūru. “Ko citi cenšas iznīdēt kā nezāles, es savācu. Nauduli, plikstiņus, upes mētras… Dažus augus vācu vēl oktobrī, kad tiem ir labākais laiks,” skaidro M.Grante. Vai ir vērts pūlēties? Maija secina, ka darbs atmaksājas ar uzviju. Protams, miljonus nopelnīt nevar. Bet viņai nav grūti pāris stundas dienā vasarā vākt augus, tos sasmalcināt un likt žāvēties. Cik savāc, tik arī sastrādā. Pamazām tiek piepildīti maisi. Nopelnīt var pietiekami, jo viņa ar sastāvdaļu gatavošanu tējām nestrādā visu gadu. Tiesa, dārzā iesētie augi ir jāravē, bet kopā ar dēlu un meitu tos var novākt. Vienas dienas laikā. Pēc tam pati tos pakāpeniski sagatavo tādus, kādi vajadzīgi tējām.
Dara, cik spēj
Kādas tējas viņa pati lieto? Pensionāre smejas, ka esot piena kaķis. Tāpēc labprāt malko cigoriņu kafijas dzērienu ar pienu, ko sev īpaši sagatavo lielā krūzē, lai neitralizētu pretsāpju zāļu nelabvēlīgu ietekmi uz kuņģa mikrofloru. “Lai būtu piens un tā produkti, vēl turu gotiņu. Zāles visapkārt ir daudz, tā tāpat ir jāpļauj, bet sienu savākt nav problēmu. Dēls atbrauc un saved sienu,” spriež pensionāre. Drīz viņai būs 70, bet bez darba sēdēt nespēj. “Neprotu kā muļķis staigāt apkārt. Man ir darbs no agra rīta līdz vakaram. Kas ir viena govs! Kad bija pilna kūts lopu, tad bija citādāk,” salīdzina M.Grante. Viņa gatavo krējumu, biezpienuS un ķimeņu sieru, tāpēc savu piena produktu mājās nekad netrūkst. Pensionāre ir sašutusi, ka jaunie aizbrauc uz ārzemēm, kur visiem atrodas darbs. Latvijā daudzi ir ieguvuši augstāko izglītību, bet tur strādā par viesnīcu istabenēm, apkopējām vai līdzīgos darbos. Maijas dēls arī divus gadus bija Īrijā, bet nemūžam uz turieni vairs nebraukšot. Tiesa, tik daudz vērtīgo augu kā agrāk M.Grante Gaujmalas pļavās vairs nevāc un nežāvē. Dara, cik spēj. Jāiztur līdz 2013.gadam, bet tad būs jāizšķiras, vai turpināt saistības, kādas uzņēmusies bioloģiskā saimniecība.
