Vakar arī Alūksnes un Apes novados beidzot zemi klāja ziemai cienīga sniega sega. Ziemas priekus beidzot varēja izbaudīt bērni, veļot sniegavīrus, slidinoties un ceļot cietokšņus, bet ceļu uzturēšanas dienestu darbinieku vaigs nebija tik priecīgs, jo – lai gan nelielā sniega kārta veiksmīgi notīrīta, kopumā šogad finansējums valsts un pašvaldību ceļu uzturēšanai ir mazāks nekā pērn.
Pēc Satiksmes ministrijas sniegtās informācijas Alūksnes novada pašvaldībai 2012.gadā no valsts pamatbudžeta valsts autoceļu programmai piešķirto līdzekļu daļas būs 200 697 latu pašvaldības ielu un autoceļu (izņemot tranzītielas) uzturēšanai. Tas ir tikai 67,7 procenti no 2011.gadā piešķirtās mērķdotācijas jeb par 96 110 latiem mazāk nekā pērn. Savukārt tranzīta ielu ikdienas uzturēšanai Alūksnē šogad tērēs 28 000 latu, tajā skaitā gandrīz 16 000 latu no pašvaldības budžeta un tikai nedaudz vairāk par 12 000 – no valsts budžeta.
Tīrīs piecreiz mēnesī
Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova atzīst: ceturksnī tranzīta ielu ikdienas uzturēšanai Alūksnē varēs izlietot apmēram 6000 latu; mēnesī – apmēram 2000 latu, kas ļauj ielas piecas reizes notīrīt un tikpat bieži nokaisīt ar pretslīdes materiālu. Tas nozīmē, ka, sākoties puteņiem un biežai snigšanai vai atkalām, mēnesī atvēlamās naudas summas tranzītielām var nepietikt. “Šīs naudas ir stipri par maz, lai varētu normālā stāvoklī uzturēt pilsētas tranzīta ielas,” saka J.Čugunova. Līgumu par Alūksnes pilsētas tranzīta ielu apsaimniekošanu Alūksnes novada pašvaldība saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem noslēdza ar VAS „Latvijas Autoceļu uzturētājs” Alūksnes ceļu rajonu. Ņemot vērā pieejamo finansējumu tranzītielu uzturēšanai, ceļu uzturētājs, ar ko noslēgts līgums, vērtēs katru konkrēto situāciju. Alūksnes pilsētā tranzīta ielas ir Pils, Rīgas, Pleskavas, Tālavas, Jāņkalna, Helēnas un Bērzu iela 10,150 kilometru kopgarumā, kā ikdienas uzturēšanu finansē gan no pašvaldības, gan valsts budžeta naudas. Arī 0,535 kilometrus garš Pils ielas posms no Miera ielas krustojuma, kas iekļauts valsts vietējā autoceļā V386 Alūksne – Ziemeris – Veclaicene un ko pašvaldība uztur tikai par saviem līdzekļiem.
Simtlatnieku darba nav
Pašvaldības aģentūras “Spodra” direktors Guntis Kozilāns atzīst – pilsētā izjūt darba roku trūkumu, par ko līdz šim gādāja 100 un 80 latu stipendiju saņēmēji. “Tā kā šo darba roku vairs nav, “Spodrā” esam pārkārtojuši darbus. Līdz šim ar traktortehniku visas ietves netīrījām, tagad gandrīz visas ietves tīrām ar tehnikas palīdzību, lai arī garāki posmi jātīra sētniekiem, kuru skaits palicis nemainīgs. Nemitīgi sekojam laika prognozēm, lai plānotu, kā lietderīgāk tērēt ceļu uzturēšanas finansējumu, bet ne vienmēr laiku var precīzi paredzēt. Piemēram, 31.decembrī solītās gaisa temperatūras virs 0 grādiem tā arī nebija, palika mīnus grādi, līdz ar to ielas “Spodra” nokaisīja tikai pēcpusdienā,” saka G.Kozilāns. Par Alūksnes ielu uzturēšanu šoziem gādās gan “Spodra” ar savām tehnikas vienībām, gan VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs”. G.Kozilāns atzīst, ka šogad “Spodra” gādās arī par jaunas tehnikas vienības iegādi, ko izmantos gan sniega tīrīšanai, gan smilšu slaucīšanai.
Arī Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju atzīst, ka valsts piešķirtie līdzekļi ceļu uzturēšanai šogad ir ļoti niecīgi un tāpat kā pērn šim mērķim tērēs arī pašvaldības pamatbudžeta līdzekļus. “Pērn ar valsts iedalīto varējām segt tikai ziemas perioda darbus, pārējo – no pašvaldības līdzekļiem. Līgumi par ceļu uzturēšanu ir noslēgti gan ar “Latvijas Valsts ceļiem”, gan vietējām zemnieku saimniecībām,” saka A.Harju. VAS “Latvijas Valsts ceļi” Vidzemes reģiona Alūksnes nodaļas vadītājs Juris Priednieks uzsver – lai arī sniega nav, jau decembrī valsts autoceļi uzturēti atbilstoši ziemas apstākļiem. “Tīrām, kaisām A1 un B klases valsts autoceļus atbilstoši kategorijām, C klases ceļu virsmas rievojam, jo nebija tik daudz sniega, lai tīrītu, bīstamākos posmus kaisām ar pretslīdes materiālu. Ceļu uzturēšanai ziemā būs tikpat finansējuma, cik pērn, bet vasaras darbiem – par 10 procentiem mazāk. Ja ziemā pārtērēsim, atliks mazāk naudas vasaras darbiem,” saka J.Priednieks.
